Kad sākām savas xRace piedzīvojumu gaitas, mēdzām pārdzīvot, ka mūs nekad sacensību laikā nefotografē - cīnījāmies pa beigām, bet fotografēti tiek uzvarētāji. Nācās trenēties un tikt līdz labākajām komandām, lai arī mūs noķertu bildēs. Tomēr izrādījās, ka arī tad mūs lielākoties neviens nefotografē. Vai nu bija pamainījusies taktika (vajag bildēt masas), vai arī tas tā vienmēr bija bijis.
Bet vismaz mums sāka parādīties pjedestālu bildes:
Viss sākās piektdienā, kad gribējās palikt kāzu svinībās un zvanīt Snadim un teikt, ka negribam sestdienā nekur braukt. Tomēr saņēmāmies un laicīgi devāmies mājās...
Sestdienā ieradāmies Saldū. Pēdējo reizi (varbūt arī vienīgo) te biju bijis, lai atrastu pāris kešus un vietu, kur tirgo Saldalu (Rainiņam ļoti vajadzēja).
Sataisījāmies. Viss kā parasti. Starts un skrienam. Šoreiz nešķiet, ka cīnāmies par vietām - Ieviņa tikko vēl bija traumēta, es arī tāds pustraumēts. Vai mēs šādi spējam kaut ko sasniegt?
Pirmais standarta posms pa pilsētu - sameklē vērtības un uzzini, kur atrodas kontrolpunkti. To arī samērā veikli izdarījām. Es starpfinišā ierados kā pēdējais un uzzināju, ka ir globālais uzdevums, kur jāsavāc kontrolpunkti 170 punktu vērtībā (dažādiem punktiem dažādas vērtības) visu sacensību laikā. Fiksi izplānoju, kurus punktus ņemsim un dodamies veloleģendā. Šoreiz, mēģinot nogriezt kādu stūri, sapinos meistarībā. Tomēr domāju, ka izbraucam mazliet ātrāk nekā to būtu izdarījuši braucot visu veloleģendu. Visi punkti savākti un pieņemam lēmumu sākt ar globālā uzdevuma tālākajiem punktiem. Izrādās, ka esam gandrīz vai vienīgā komanda, kas tā ir rīkojusies (izskatās, ka vēl viena komanda ir braukusi pirms mums). Braukājam gar ezeriņiem un vācam punktus. Apskatām dzērves. Pāri laukam aizlec zaķis. Varētu pabaudīt vairāk, bet nav laika - jāmin. 140 punkti kabatā un dodamies uz laivu posmu. Pretī sāk mīties pirmās komandas, kas tikko beigušas laivu posmu. Nav ne jausmas, kur attiecībā pret viņām esam.
Pa ceļam izdomājam stratēģiju. Pie laivām sanāk mazliet pastresot, jo izskatās, ka nav nevienas brīvas. Tomēr tieši airējas ārā viena komanda, kuras laivu paņemam. Esam izdomājuši, ka līdz pirmajam punktam aizdosimies visi kopīgi, tad 3 nākamos punktus (kuros jāatzīmējas tikai diviem dalībniekiem) ar Snadi savāksim peldus (no vienas saliņas uz otru), kamēr ļausim Ieviņai vienai cīnīties ar laivu un aizairēties uz mūsu tikšanās vietu. Tā arī darām. Izskatās, ka plāns ir bijis pareizs, jo visus punktus savācam gana veikli. Satiekam Ieviņu, savācam tuvējo globālo punktu (149 kabatā), airējamies pēc pēdējiem 3 punktiem un tad krastā.
Kārtējais pārbrauciens ar velo. Paņemam pāris punktus, kā arī vienu globālo (nu jau 152).
Nākamais uzdevums ir mežā. Mazliet dalīšanās. Palaižam garām, ka uz dažiem kontrolpunktiem ir sarakstītas vērtības, kas vēlāk noderēs, tad nu jāskrien atpakaļ. Tomēr attālumi ir mazi un neko daudz nezaudējam. Apskraidām pārējos punktus un no meža ārā. Pa ceļam redzu vienu no potenciālajām MIX līderu komandām. Tātad laikam esam kaut kur priekšgalā.
Pārbrauciens uz nākamo posmu. Pa ceļam savācam vienu kontrolpunktu un kārtējo globālo (159, vēl tikai 11 jāsavāc).
Nākamais uzdevums ir ar kājām. Izskatās, ka baigā mežģīšanās. 15 kontrolpunkti, kuros atzīmējoties jāzīmē trīsstūri. Fiksi izplānojam maršrutu un skrienam. Mazliet kalniņi. Redzu, ka Ieviņa besās. Visu laiku mierinām viņu ar domu, ka pēdējos divus tālos kontrolpunktus jāapmeklē tikai 2 dalībniekiem, līdz ar to viņa varēs atpūsties.
Apkārt skraida vēl vismaz 3 MIX komandas. Drīz parādās arī ceturtā. Spriežu, ka tieši ar šīm 4 komandām mēs cīnāmies par pjedestālu.
Viena, šķiet, ir gabaliņu priekšā mums. Divas ir aptuveni tur pat kur mēs (izbrauc no šī posma par aptuveni minūti ātrāk nekā mēs). Par vienu savukārt nav skaidrības - it kā no mums iepaliek, bet uzzinām, ka globālo uzdevumu jau izpildījuši.
Sekojam tām divām, kas izbraukušas mirkli pirms mums. Savācam pēdējos 11 punktus globālajā uzdevumā un dodamies uz nākamo posmu.
Bet vispirms ir speciālais uzdevums. Vienam dalībniekam jāvelkas (un pārējiem viņš jāvelk) skurstenī. Nav ne jausmas, cik tur ir augstu - man jau šķiet, ka apmēram 20 metri, bet varētu būt arī mazāk. Tiesneši iesaka, ka jāvelk augšā dalībnieks ar stiprākajām rokām. Varētu būt, ka tas ir Snadis, varbūt arī es... Bet tā kā man augstums galīgi nav stihija, tad ļauju šo prieciņu izbaudīt. Bet laikam jau vajadzēja vilkt Ieviņu. Kaut kā izmocām šo uzdevumu, bet viegli tas nav.
Izskatās, ka MIX konkurentiem Gandram tā ir bijusi kā pastaiga, savukārt otra komanda, kas ar mums ir līdzīgās pozīcijās, arī pacīnās, tomēr mežā (Saldus parkā) ieiet pāris minūtes pirms mums. Kad mēs jau ejam mežā, parādās arī ceturtie mūsu konkurenti.
Esam izlēmuši, ka Ieviņa viena aizdosies pēc vienpunktīgā kontrolpunkta, kamēr mēs ar Snadi aizskriesim pakaļ 8 un 11 punktu vērtajiem kontrolpunktiem (kopā jāsavāc 20 punktus).
Skrienot no viena punkta uz otru, ieraugām vienus konkurentus. Man jau šķiet, ka viņi mums ir krietni priekšā, tomēr vēlāk izrādās, ka globālajā uzdevumā viņiem trūka vēl ļoti daudz punktu.
Savācam pēdējo kontrolpunktu un skrienam lejā no kalna, lai pēc tam atkal varētu skriet augšā. Gandrīz pie starpfiniša satiekam vienu konkurentus, kas izrādās tikai tagad dodas parkā (viņiem skurstenis ir bijis ļoti liels izaicinājums).
Sēžamies uz velo un laižam. Vēl pēdējie divi punkti gar upīti un finiša spurts.
Finišs.
Čipu nolasīšana. Kļūdas?
NAV!
2. vieta MIXā.
Prieks un laime. Uz pjedestāla gan nākas kāpt divreiz - pirmajā reizē reālajā apbalvošanā, kad organizatori negrib sagaidīt Ieviņu, kas vēl dušojas, bet otrajā reizē jau kopā ar Ieviņu, kad sarunājam ar pārējām MIX komandām uztaisīt pilno pjedestāla foto.
Brauciens mājās un alus. Tērvetnieks. Garšīgi. Un pelnīti.
Bet vismaz mums sāka parādīties pjedestālu bildes:
Viss sākās piektdienā, kad gribējās palikt kāzu svinībās un zvanīt Snadim un teikt, ka negribam sestdienā nekur braukt. Tomēr saņēmāmies un laicīgi devāmies mājās...
Sestdienā ieradāmies Saldū. Pēdējo reizi (varbūt arī vienīgo) te biju bijis, lai atrastu pāris kešus un vietu, kur tirgo Saldalu (Rainiņam ļoti vajadzēja).
Sataisījāmies. Viss kā parasti. Starts un skrienam. Šoreiz nešķiet, ka cīnāmies par vietām - Ieviņa tikko vēl bija traumēta, es arī tāds pustraumēts. Vai mēs šādi spējam kaut ko sasniegt?
Pirmais standarta posms pa pilsētu - sameklē vērtības un uzzini, kur atrodas kontrolpunkti. To arī samērā veikli izdarījām. Es starpfinišā ierados kā pēdējais un uzzināju, ka ir globālais uzdevums, kur jāsavāc kontrolpunkti 170 punktu vērtībā (dažādiem punktiem dažādas vērtības) visu sacensību laikā. Fiksi izplānoju, kurus punktus ņemsim un dodamies veloleģendā. Šoreiz, mēģinot nogriezt kādu stūri, sapinos meistarībā. Tomēr domāju, ka izbraucam mazliet ātrāk nekā to būtu izdarījuši braucot visu veloleģendu. Visi punkti savākti un pieņemam lēmumu sākt ar globālā uzdevuma tālākajiem punktiem. Izrādās, ka esam gandrīz vai vienīgā komanda, kas tā ir rīkojusies (izskatās, ka vēl viena komanda ir braukusi pirms mums). Braukājam gar ezeriņiem un vācam punktus. Apskatām dzērves. Pāri laukam aizlec zaķis. Varētu pabaudīt vairāk, bet nav laika - jāmin. 140 punkti kabatā un dodamies uz laivu posmu. Pretī sāk mīties pirmās komandas, kas tikko beigušas laivu posmu. Nav ne jausmas, kur attiecībā pret viņām esam.
Pa ceļam izdomājam stratēģiju. Pie laivām sanāk mazliet pastresot, jo izskatās, ka nav nevienas brīvas. Tomēr tieši airējas ārā viena komanda, kuras laivu paņemam. Esam izdomājuši, ka līdz pirmajam punktam aizdosimies visi kopīgi, tad 3 nākamos punktus (kuros jāatzīmējas tikai diviem dalībniekiem) ar Snadi savāksim peldus (no vienas saliņas uz otru), kamēr ļausim Ieviņai vienai cīnīties ar laivu un aizairēties uz mūsu tikšanās vietu. Tā arī darām. Izskatās, ka plāns ir bijis pareizs, jo visus punktus savācam gana veikli. Satiekam Ieviņu, savācam tuvējo globālo punktu (149 kabatā), airējamies pēc pēdējiem 3 punktiem un tad krastā.
Kārtējais pārbrauciens ar velo. Paņemam pāris punktus, kā arī vienu globālo (nu jau 152).
Nākamais uzdevums ir mežā. Mazliet dalīšanās. Palaižam garām, ka uz dažiem kontrolpunktiem ir sarakstītas vērtības, kas vēlāk noderēs, tad nu jāskrien atpakaļ. Tomēr attālumi ir mazi un neko daudz nezaudējam. Apskraidām pārējos punktus un no meža ārā. Pa ceļam redzu vienu no potenciālajām MIX līderu komandām. Tātad laikam esam kaut kur priekšgalā.
Pārbrauciens uz nākamo posmu. Pa ceļam savācam vienu kontrolpunktu un kārtējo globālo (159, vēl tikai 11 jāsavāc).
Nākamais uzdevums ir ar kājām. Izskatās, ka baigā mežģīšanās. 15 kontrolpunkti, kuros atzīmējoties jāzīmē trīsstūri. Fiksi izplānojam maršrutu un skrienam. Mazliet kalniņi. Redzu, ka Ieviņa besās. Visu laiku mierinām viņu ar domu, ka pēdējos divus tālos kontrolpunktus jāapmeklē tikai 2 dalībniekiem, līdz ar to viņa varēs atpūsties.
Apkārt skraida vēl vismaz 3 MIX komandas. Drīz parādās arī ceturtā. Spriežu, ka tieši ar šīm 4 komandām mēs cīnāmies par pjedestālu.
Viena, šķiet, ir gabaliņu priekšā mums. Divas ir aptuveni tur pat kur mēs (izbrauc no šī posma par aptuveni minūti ātrāk nekā mēs). Par vienu savukārt nav skaidrības - it kā no mums iepaliek, bet uzzinām, ka globālo uzdevumu jau izpildījuši.
Sekojam tām divām, kas izbraukušas mirkli pirms mums. Savācam pēdējos 11 punktus globālajā uzdevumā un dodamies uz nākamo posmu.
Bet vispirms ir speciālais uzdevums. Vienam dalībniekam jāvelkas (un pārējiem viņš jāvelk) skurstenī. Nav ne jausmas, cik tur ir augstu - man jau šķiet, ka apmēram 20 metri, bet varētu būt arī mazāk. Tiesneši iesaka, ka jāvelk augšā dalībnieks ar stiprākajām rokām. Varētu būt, ka tas ir Snadis, varbūt arī es... Bet tā kā man augstums galīgi nav stihija, tad ļauju šo prieciņu izbaudīt. Bet laikam jau vajadzēja vilkt Ieviņu. Kaut kā izmocām šo uzdevumu, bet viegli tas nav.
Izskatās, ka MIX konkurentiem Gandram tā ir bijusi kā pastaiga, savukārt otra komanda, kas ar mums ir līdzīgās pozīcijās, arī pacīnās, tomēr mežā (Saldus parkā) ieiet pāris minūtes pirms mums. Kad mēs jau ejam mežā, parādās arī ceturtie mūsu konkurenti.
Esam izlēmuši, ka Ieviņa viena aizdosies pēc vienpunktīgā kontrolpunkta, kamēr mēs ar Snadi aizskriesim pakaļ 8 un 11 punktu vērtajiem kontrolpunktiem (kopā jāsavāc 20 punktus).
Skrienot no viena punkta uz otru, ieraugām vienus konkurentus. Man jau šķiet, ka viņi mums ir krietni priekšā, tomēr vēlāk izrādās, ka globālajā uzdevumā viņiem trūka vēl ļoti daudz punktu.
Savācam pēdējo kontrolpunktu un skrienam lejā no kalna, lai pēc tam atkal varētu skriet augšā. Gandrīz pie starpfiniša satiekam vienu konkurentus, kas izrādās tikai tagad dodas parkā (viņiem skurstenis ir bijis ļoti liels izaicinājums).
Sēžamies uz velo un laižam. Vēl pēdējie divi punkti gar upīti un finiša spurts.
Finišs.
Čipu nolasīšana. Kļūdas?
NAV!
2. vieta MIXā.
Prieks un laime. Uz pjedestāla gan nākas kāpt divreiz - pirmajā reizē reālajā apbalvošanā, kad organizatori negrib sagaidīt Ieviņu, kas vēl dušojas, bet otrajā reizē jau kopā ar Ieviņu, kad sarunājam ar pārējām MIX komandām uztaisīt pilno pjedestāla foto.
Brauciens mājās un alus. Tērvetnieks. Garšīgi. Un pelnīti.
No comments:
Post a Comment