Viss sākās šī gada sākumā. Uzstādīju sev divus sportiskos mērķus - noskriet savu pirmo maratonu, kā arī rudenī noskriet Siguldas kalnu maratona pilno distanci.
Pirmais punkts tika izpildīts maijā Nordea Rīgas maratonā, kā arī rezultāts septembrī uzlabots Valmieras maratonā. Tad nu bija palicis otrais punkts. Domāju, ka piedzīvojumu sacensības man ir devušas pietiekami lielu noturību, tomēr vēl pāris specifiskāku treniņu noderētu. Tā nu pēc xRace sezonas noslēguma nākamajā dienā devāmies paskraidīt pa Priekuļu kalniņiem. Tieši šajā pasākumā parādījās pirmās bažas, jo 24 km piebeigšana man sagādāja grūtības. Varēju gan sevi mierināt ar vairākiem iemesliem šādam sagurumam - pagājušās nedēļas Valmieras maratons, iepriekšējās dienas xRace, pārforsētais sākums, ūdens nepaņemšana distancē. Tomēr, lai gan finišā biju diez gan saguris, biju guvis pāris labas mācības gan par ūdeni, gan par atpūtu, gan par kalniņiem, kurus nevajag pārforsēt.
Vēl pēc nedēļas bija jau nākamais treniņš - rogainings astoņu stundu garumā. Te gan kalniņu nebija daudz, toties varēju patrenēt izturību (kā arī izbaudīt dažādus grāvjus, čakšņus, krūmus un citas meža burvības).
Vēl pēc divām nedēļām uztaisīju sev treniņu Siguldā. Treniņš atkal nepārliecināja par manu sagatavotību (kas nebija pārāk uzmundrinoši divas nedēļas pirms sacensībām), jo pēc aptuveni 24km pieveikšanas kājas jutās sagurušas. Tomēr atkal jau mācība - augšā jākāpj viegli, bez piepūles, lai kājas lieki nenogurdinātu.
Vēl pāris parastie treniņi pa asfaltu un regulāra morāla sevis gatavošana (kārtējo reizi iestāstot, ka 54.5 km jau nekas daudz nav).
Sestdienas rīts. Celties negribas, varētu vēl pagulēt. Tomēr pieceļos un ēdu putru. Dīvaini, ka pirms mazliet vairāk kā 2 mēnešiem putru neēdu, tomēr ceļojums uz Norvēģiju man atvēra acis, cik labs enerģijas avots ir auzu pārslu putra. Lai gan vēl joprojām neesmu putras fans, tomēr esmu sapratis, ka ir vērts ieēst, lai pēc tam vajadzīgā brīdī neaptrūktos enerģija.
Ārā līst. Tā kā Ieviņai ir traumēta kāja, viņa šajā pasākumā nepiedalīsies, bet dosies braukt ar riteni.
Atvadāmies un abi dodamies vienā virzienā, bet dažādos veidos. Uzlieku Pearl Jam uz pilnu klapi un šauju uz Siguldu. Līdz startam vēl mazliet zem divām stundām.
No mašīnas ārā kāpt negribas - ārā joprojām līst. Aizskrienu piereģistrēties, un fiksi atpakaļ uz mašīnu. Sēžu un morāli gatavojos. Pēdējo reizi mainu plānus par apģērbu - garo zeķu vietā izvēlos īsās (tāda sajūta, ka garajās kājas nejūtās līdz galam ērti, kas varētu radīt problēmas vēlāk distancē).
Vēlreiz pārskrienu pāri līdzpaņemtajam lietām - mazliet virs pusotra litra ūdens mugursomā, sešas želejas, viens mistisks brīnums (kaut kāda enerģijas konfekte?), ko man ieteica veikalā (kad apniks želejas, noderēs šī), kā arī salvetes, ja nu kādā brīdī jāskrien krūmos (nekad neko nevar zināt). Papildus sacensību centrā atstāju maisu ar maiņas drēbēm - divi krekli, buffs, vairākas zeķes, kā arī lukturītis (neesmu plānojis izmantot, bet drošībai pa tvērienam jāatstāj), divas pudeles ar sporta dzērienu un kolas pudele pēdējam aplim (atkal jau ieteikums no veikala Maratons).
Nolieku mantas sacensību centrā un dodos no kalna lejā. Krūmi, maza iesildīšanās un sāku gaidīt startu. Vēl pārmiju pāris vārdus ar paziņām. Un STARTS.
Pirmais punkts tika izpildīts maijā Nordea Rīgas maratonā, kā arī rezultāts septembrī uzlabots Valmieras maratonā. Tad nu bija palicis otrais punkts. Domāju, ka piedzīvojumu sacensības man ir devušas pietiekami lielu noturību, tomēr vēl pāris specifiskāku treniņu noderētu. Tā nu pēc xRace sezonas noslēguma nākamajā dienā devāmies paskraidīt pa Priekuļu kalniņiem. Tieši šajā pasākumā parādījās pirmās bažas, jo 24 km piebeigšana man sagādāja grūtības. Varēju gan sevi mierināt ar vairākiem iemesliem šādam sagurumam - pagājušās nedēļas Valmieras maratons, iepriekšējās dienas xRace, pārforsētais sākums, ūdens nepaņemšana distancē. Tomēr, lai gan finišā biju diez gan saguris, biju guvis pāris labas mācības gan par ūdeni, gan par atpūtu, gan par kalniņiem, kurus nevajag pārforsēt.
Vēl pēc nedēļas bija jau nākamais treniņš - rogainings astoņu stundu garumā. Te gan kalniņu nebija daudz, toties varēju patrenēt izturību (kā arī izbaudīt dažādus grāvjus, čakšņus, krūmus un citas meža burvības).
Vēl pēc divām nedēļām uztaisīju sev treniņu Siguldā. Treniņš atkal nepārliecināja par manu sagatavotību (kas nebija pārāk uzmundrinoši divas nedēļas pirms sacensībām), jo pēc aptuveni 24km pieveikšanas kājas jutās sagurušas. Tomēr atkal jau mācība - augšā jākāpj viegli, bez piepūles, lai kājas lieki nenogurdinātu.
Vēl pāris parastie treniņi pa asfaltu un regulāra morāla sevis gatavošana (kārtējo reizi iestāstot, ka 54.5 km jau nekas daudz nav).
Sestdienas rīts. Celties negribas, varētu vēl pagulēt. Tomēr pieceļos un ēdu putru. Dīvaini, ka pirms mazliet vairāk kā 2 mēnešiem putru neēdu, tomēr ceļojums uz Norvēģiju man atvēra acis, cik labs enerģijas avots ir auzu pārslu putra. Lai gan vēl joprojām neesmu putras fans, tomēr esmu sapratis, ka ir vērts ieēst, lai pēc tam vajadzīgā brīdī neaptrūktos enerģija.
Ārā līst. Tā kā Ieviņai ir traumēta kāja, viņa šajā pasākumā nepiedalīsies, bet dosies braukt ar riteni.
Atvadāmies un abi dodamies vienā virzienā, bet dažādos veidos. Uzlieku Pearl Jam uz pilnu klapi un šauju uz Siguldu. Līdz startam vēl mazliet zem divām stundām.
No mašīnas ārā kāpt negribas - ārā joprojām līst. Aizskrienu piereģistrēties, un fiksi atpakaļ uz mašīnu. Sēžu un morāli gatavojos. Pēdējo reizi mainu plānus par apģērbu - garo zeķu vietā izvēlos īsās (tāda sajūta, ka garajās kājas nejūtās līdz galam ērti, kas varētu radīt problēmas vēlāk distancē).
Vēlreiz pārskrienu pāri līdzpaņemtajam lietām - mazliet virs pusotra litra ūdens mugursomā, sešas želejas, viens mistisks brīnums (kaut kāda enerģijas konfekte?), ko man ieteica veikalā (kad apniks želejas, noderēs šī), kā arī salvetes, ja nu kādā brīdī jāskrien krūmos (nekad neko nevar zināt). Papildus sacensību centrā atstāju maisu ar maiņas drēbēm - divi krekli, buffs, vairākas zeķes, kā arī lukturītis (neesmu plānojis izmantot, bet drošībai pa tvērienam jāatstāj), divas pudeles ar sporta dzērienu un kolas pudele pēdējam aplim (atkal jau ieteikums no veikala Maratons).
Nolieku mantas sacensību centrā un dodos no kalna lejā. Krūmi, maza iesildīšanās un sāku gaidīt startu. Vēl pārmiju pāris vārdus ar paziņām. Un STARTS.
