Kad ūdens ir par daudz...

Pusnakts. Ciemats netālu no Igaunijas un Krievijas robežas. Sēžam uz vietējās skolas (igauniski - kool, nav brīnums, ka viņiem ir Skype) kāpnītēm. Ja neskaita alu, tad ne tas ierastākais veids kā pavadīt piektdienas vakaru.

Visapkārt miljons knišļu. Jau pēc piecu minūšu sēdēšanas esmu nosēts ar pumpām. Iespējams, šis ir mūsu pēdējais aliņš un jau rīt mēs mirsim - šādi knišļi tomēr spēj nogāzt arī govi. Un mēs esam mazāki. Aptuveni šādas arī ir mūsu sarunas, jo jau rīt (vai šodien) jādodas 24 stundu pārgājienā pa rajonu, meklējot kontrolpunktus. Jau rīt 12:00 (bet patiesībā 10:00) tiks dots starts Eiropas čempionātam rogainingā.

Sestdiena. Ap astoņiem. Šķiet, ka esmu pamodies jau agrāk, bet beidzot arī lienam ārā no guļammaisiem. Nakts pavadīta skolas zālē uz grīdas (5 eiro). Būtu bijis labi pagulēt mazliet ilgāk, bet nekad neesmu radis ilgi gulēt neierastās vietās. Lēnām sākam taisīties. Laika vēl it kā daudz. Paēdam, savācamies. Aiznesam mantas līdz mašīnai. Aizejam uz vietējo tirdziņu (trīs teltis, kurās pārdod dažādus labumus). Iepērkam sev būstu nākamajam rītam - ja nu miegs uznāks. Drīz arī sāk dot kartes.

Dabūju mums paredzētās un dodos pie mašīnas, kur sākam plānošanas darbus. Rēķinām reģionu vērtības.

Saduram adatiņas (kā pamatu izmantojam guļamo paklājiņu - ļoti parocīgi) kontrolpunktos un sākam ar diedziņu vilkt maršrutus. Saplānoju pieticīgi, bet paredzu rezerves variantus. Papildus arī beigās var izvēlēties doties uz finišu pa taisnāku ceļu vai ar apli. Viss ir izdomāts. Vēl tikai pēdējie mēri, lai noteiktu pāris atskaites punktus, pēc kuriem distancē vadīsimies, vai dodamies plānam pa priekšu, iepaliekam vai arī ejam tieši kā plānots.

Pirms starta vēlreiz aizdodamies uz tirdziņu, lai iegādātos sev leikoplastu (zinām, ka noteikti būs tulznas). Un uz startu.

Cilvēku daudzums nesniedzas līdz Nordea Rīgas maratona cilvēku drūzmai (nemaz nerunājot par piecīša distanci), tomēr šis pasākums ir mazliet nopietnāks.

Starts!

Varētu domāt, ka sākam skriet? Nē! Sākam veiklā solī iet.
Pie pirmā punkta, lecot pāri grāvītim, paspēju iemaukties tajā - kājas slapjas, bet nekas, jo tūlīt arī ejam cauri purvainam apvidum, līdz ar to kājas tāpat būtu slapjas.
Nākamos punktus ņemam visai raiti. Tāda sajūta, ka ejam pa priekšu grafikam, tomēr pirmais atskaites punkts ir paredzēts pēc aptuveni piecām stundām, līdz ar to grūti ko spriest.
Paspējam mazliet pamainīt plānu tā, lai paņemtu par 3 punktiem vairāk (protams, ka tas arī prasa mazliet laika). Saprotam arī, ka varbūt vajadzēja plānā iekļaut dzirdināšanas punktus - lai gan par tiem punktus nedod, tomēr no slāpēm mirstošs cilvēks diez ko daudz punktus nesavāks. Par laimi maršruts nav daudz jāpārplāno, lai ietu arī caur dzirdināšanas punktiem. Pirmais (ar pašapkalpošanās sistēmu) ir avotiņš. Mazliet atpūtas ar uzpildīšanos, kas nav ļoti ērta. Pavisam neērtu to padara visi knišļi.
Nav laika atpūsties. Aprunājos ar igauni un dodamies tālāk. Esam savākuši 35 punktus aptuveni 3 stundās. Visu laiku rēķinu, kā mums iet pret plānoto. Pašlaik punktu ziņā ejam mazliet pa priekšu. Tomēr apzinos, ka naktī punktu ņemšanas ātrums varētu kristies.
Nonākam arī līdz Sāremā meteorīta krāterim:

4h 40min. Nonākam pie pirmā laika atskaites punkta. Pēc plāna mums šeit bija jābūt pēc 40 minūtēm. Cool (vai varbūt kool, kā skola, ko tikko izgāju plānošanā?)!
Drīz dosimies purvā. Šo brīdi gaidu ar nepacietību un bailēm. Nav ne jausmas, kāds būs purvs, bet gan jau būs interesanti. Purvs ir arī svarīgs no stratēģijas viedokļa - purvā un tā tuvā apkārtnē savāksim 50 punktus (no mazliet mazāk kā 400 iespējamajiem un no mazliet mazāk kā 250 plānotajiem).
Kad esam purvā, rodas sajūta, ka ne velti organizatori šeit ir ielikuši tik vērtīgus punktus. Vismaz sākumā pārvietojamies pa laipu un izbaudām apkārtni.

Kādā brīdī, nokāpjot no laipas, paveras skats uz absolūtu klajumu - viens vienīgs purvs bez mazākā kociņa. Skats ir iespaidīgs. Diemžēl nav laika to izbaudīt. Jādodas. Dodamies pēc visiem purva punktiem. Tas sevī ietver arī virziena turēšanu purvā aptuveni kilometra garumā. Izrādās, ka es to spēju un pat saprotu, kur mēs beigās iznākam. Nokristu sevi par Orientēšanās monstru.
7h 00min. Pie šī punkta mums pēc plāna bija jābūt pēc stundas. Tad nu metam ieplānoto loku, kura laikā savāksim vēl 10 punktus.
Dodoties pēc tiem un no tiem saprotam, ka kaut kas nav labi ar kājām. Šķiet, ka slapjums ir darījis savu. Piestājam pie dzirdināšanas punkta. Man ir bail, tomēr to daru - novelku zeķi kājai, kas jūtas dīvaini. Skats nav no tiem patīkamākajiem - tā kāja varētu izskatīties līķim, kas ir izvilkts no ūdens pēc 3 dienu peldēšanas tajā. Uzlīmēju leikoplastu jūtīgajam īkšķim un ātri velku zeķi un kedu atpakaļ - odi un knišļi liek par sevi manīt.
Uzpildāmies (man ūdens rezervuārs jau kādu laiciņu bijis tukšs) un dodamies tālāk - šo dienu nevēlamies beigt kā to mēdz darīt govis vasaras depresīvākajās dienās.
Paņemam pēdējos pie-purva kontrolpunktus. Pulkstenis rāda mazliet pēc deviņiem un esam savākuši 100 punktus. Tikai aizmirstam nosvinēt.
Vēl pēdējie punkti pa gaismu. Solis vairs nav tik raits un kāju slapjās pēdas liek par sevi manīt. It kā brienot pa purvu stigām kājas jūtas labāk, bet tas diez vai palīdzēs brīžos, kad nokļūsim atpakaļ uz ceļa.
Jūtu, ka es neesmu vienīgais, kam pēdas nejūtas tik labi kā gribētos. Šķiet, ka izdzirdu vaidu no Ieviņas puses, tomēr viņa turas un uz jautājumu par pašsajūtu nestāsta reālās izjūtas.
Tomēr palēnām mūsu sarunas nonāk tieši pie pēdām. Katrs solis ir sāpīgs. Un tās nav tulznas, ar kurām esam rēķinājušies un kurām esam gatavojušies.
Domāju par mūsu iespējām. Šķiet, ka pirmo reizi mērķtiecīgais "es" piekāpjas saprātīgajam (?) "es". Sākam par to runāt skaļi. Laikam būs jādodas uz finišu. Sākumā tomēr aizstaigāsim līdz tuvējam dzirdināšanas punktam, pārvilksim zeķes un paskatīsimies, kā jūtas kājas pēc tam. Pa ceļam mēģinu pierunāt Ieviņu izmest mazu aplīti līdz vienam punktam, tomēr viņa nav pierunājama... un es ar savām kājām esmu ātri atrunājams.
Mazliet pēc pusdiviem esam dzirdināšanas punktā, kur mūs sagaida fotogrāfs. Sākam dažādas kāju apkopšanas procedūras (diemžēl šeit ar leikoplastu nepietiek).

Salst. Nebiju rēķinājies ar tik ilgu stāvēšanu un tik drastisku ātruma krišanos. Pasēžam, uzpildāmies un dodamies. Laikam jau mums abiem ir skaidrs un nav pat jēgas to skaļi teikt - mēs dodamies uz finišu. Purvi, purviņi un citi slapjumi ir piebeiguši mūsu kājas. Sākas aptuveni 3 stundu pārgājiens. Velkamies un salstam. Pa ceļam paņemam vēl pēdējo kontrolpunktu, kas ir tieši ceļa malā. 140 punktu. Aptuveni 100 mazāk nekā bija plānots. Tomēr nebijām ieplānojuši līķu kājas.
Ejot sāku migt ciet. Vairs nav mērķa, vairs nav jāskatās kartē. Koncentrēšanās krītas, līdz ar to arī nāk virsū miegs. Varētu, protams, iešaut būstu, bet, aizejot galā, plānoju iet gulēt. Fuck it! Izvilkšu. Bet laiks velkas lēnām. Iespējams, lēnāk par mums.
Esam nonākuši līdz tādam stāvoklim, ka par tualeti izmantojam ceļa malu, nevis pāris metrus tai blakus. Tāpat ir nakts/ agrs rīts, neviens nebrauks garām (lai gan tajā brīdī ejam cauri kaut kādam ciematam vai citai apdzīvotai vietai) un ir pārāk grūti ieiet dziļāk krūmos.
16h 40min. Mēs tuvojamies finišam. Un beidzot parādās saulīte. Žēl, ka jau pēc 5 minūtēm esam finišā.
Lēnām (grūti) pārģērbjamies un ēdam. Dāmas pie katliem ir uzdevuma augstumos - pienāk un apvaicājas, vai nevēlamies kafiju vai tēju. Garšīga zupa. Tāda pati, kā 12h skrējienā Igaunijā. Un atkal esam pie igauņiem un atkal šī zupa. Varbūt biežāk te jābrauc?
Drīz vien ejam uz mašīnu pagulēt.
Vienmēr esmu sevi uzskatījis par cilvēku, kas nespēj aizmigt neierastos apstākļos, piemēram, jebkurā krēslā. Lidmašīnā pēc 24h augšā būšanas? Varbūt uz 5 minūtēm. Mašīnā pēc 24h negulēšanas? Jāpaguļ 15 minūtes, bet ne vairāk - braucam tālāk. Es nespēju pagulēt šādās vietās.
Pēc minūtes vai divām jau krācu un noguļu kādas 2.5 stundas. Jauns sasniegums. Un viss, kas bija vajadzīgs - 17h/ 75km pastaiga.
Pēc pamošanās mēģinu atkal iemigt, tomēr tam laikam vajadzīga vēl kāda garāka pastaiga. Tā nu tur griežos no vieniem sāniem uz otriem, līdz kādā acu atvēršanas momentā saprotu, ka laikam mūsu līdzbraucēji arī ir finišējuši. Tas nozīmē tikai vienu - jāiet brokastīs. Tās (tāpat kā vakariņas, ko baudījām pirms 3 - 4 stundām) nodrošina organizatori. Zupa. Mmmmm...
Dodamies uz mašīnu, krāmējamies un braucam.
Pēdējais selfijs (šoreiz ar konkurentiem/ līdzbraucējiem) jau mašīnā.


Ceļš. Sarunas. Rīga. Mājas.

Secinājumi

1. Vai pietika? Nē! Mazuma piegarša, nepabeigtības sajūta. Jāpiedalās Latvijas čempionātā.
2. Tulznas? Nē, mitrums. Jālieto smēres.
3. Plānošana? Grūti teikt, kas būtu noticis otrajā pusē, ja katrs solis nebūt sāpēm caurvīts. Palikšu pie piesardzīgās plānošanas ar potenciālajiem apļiem. Laika atskaite ir svarīga - atskaites punktus varētu aprēķināt biežāk un ātrāk, lai varētu labāk sekot līdzi, kā ejam salīdzinot ar plānu.
4. Igauņu zirņu zupa? Hell yeah!
5. Novelc apavus! Tā vietā, lai uzreiz pēc sacensībām nomainītu vienus apavus pret nākamajiem, atstāj kājas basas, ļauj tām elpot. Vispār biežāk jāstaigā basām. Šis gan nav pēc-rogaininga secinājums, tomēr pēc padsmit līdz divdesmit stundu pastaigas īpaši noderīgs.
6. Rogainings? JĀ! Hell yeah x2

Darvas karote (xRace Saldus II)

Prieks par paveikto bija arī nākamajā dienā. Tomēr pēcpusdienā šis prieks izplēnēja, kad, apskatoties xrace.lv rezultātos, uzzināju, ka esam saņēmuši 15 minūšu sodu - līdz ar to nokritāmies uz trešo vietu. Trešā vieta, protams, arī ir forši, bet par ko sods? Un kāpēc tik ilgi pēc finiša?
Nācās izveidot tēmu xRace forumā ar nosaukumu "Jautājums par sodiem", kurā rakstīju:

Surikats 01.06.2014 20:07
Līdz šim radusies sajūta, ka šo forumu lasa tikai dalībnieki, bet ne organizatori, tomēr ceru, ka saņemšu kaut kāda veida atbildi.

"5.1.3. Protesti iesniedzami rakstveidā 30 minūšu laikā pēc rezultātu paziņošanas, iemaksājot 30 EUR drošības naudu. Tā tiks atdota, ja protests tiks apmierināts. Protests tiek izskatīts uzreiz, ja nav nepieciešama papildu informācija un izmeklēšana. Par pieņemto lēmumu tiek informētas visas ieinteresētās puses. Galvenā tiesneša lēmums ir galīgs un visiem sacensību dalībniekiem saistošs."

Rezultāti mums tika paziņoti uzreiz pēc finiša - sodu nebija, līdz ar to arī nekādu iebildumu.

"5.2.5. Apstiprinātie sacensību rezultāti tiek publicēti sacensību mājas lapā www.xrace.lv triju dienu laikā pēc sacensībām. Apstrīdēt rezultātus pēc šī laika vairs nav iespējams."

Tagad, kad rezultāti ir nopublicēti mājas lapā, izrādās, ka mums ir piešķirts 15 min sods.

Vai es pareizi izprotu, ka mums vairs nav iespēju apstrīdēt šos rezultātus? Ja jā, tad sanāk, ka tīri teorētiski organizatori var finišā pateikt vienus rezultātus, bet pēc tam mājas lapā nopublicēt mistiskus sodus, bet dalībniekiem vairs nebūs tiesību apstrīdēt šos rezultātus. 
Ja nē, tad kādas ir iespējas apstrīdēt šos rezultātus?

P.S. Lasot nolikumu, atradu arī šādu punktu:
"Ja trūkst SI atzīmes starpfiniša (SF) KP, tad sods komandai 5 min;"
Te nekā nav teikts, ka par katru trūkstošo SI atzīmi ir sods 5 min, līdz ar to arī par 3 trūkstošām atzīmēm vajadzētu dot tikai 5 min sodu. Ievēroju, ka ir vismaz viena komanda, kurai trūkst 3 atzīmes SF, bet tāpat ir piešķirtas 15 soda minūtes.

Sākums varbūt mazliet uzbrūkošs, bet tiešām bija radusies sajūta, ka viņi īpaši savu forumu nelasa (vai vismaz nereaģē uz klientu sūdzībām/ jautājumiem).
Tomēr drīz vien (man par pārsteigumu) saņēmu atbildi:

xRace 01.06.2014 20:49
Forumu mēs lasām un sekojam tam līdzi. Tieši šī tā vieta (un arī oficiālais e-pasts xrace@xrace.lv), kur mēs saņemam ieteikumus/kritiku un atsauksmes, kas, savukārt, ļauj mums veidot sacensības kvalitatīvākas.

Kas attiecas par rezultātiem, tad 3 dienas ir laiks, kad tos var apstrīdēt un pēc šīm dienām tie vairs nav maināmi.

Gaidām Jūsu iebildumus par rezultātu uz epastu xrace@xrace.lv lai varētu uz Jūsu iebildumu atbildēt

Jau sāku rakstīt viņiem e-pastu, tomēr drīz vien saņēmu e-pastu no xRace.

Dārgie Surikāti!

Vēlamies skaidrot situāciju attiecībā uz Jūsu komentāru forumā!

Jums ir mainīts rezultāts, tāpēc, ka Jūs neesat ievērojuši distances apraksta secību un uzsākuši Globālo score-o ātrāk, kā to atļāva distances apraksts. Rezultātu tiesnesis apspriežoties ar mums piedāvāja Jums samazināt 3:30h sodu (kas pienāktos ja noņemtu šo pirmo punktu) un tā vietā pieņemt to, ka neesat atzīmējušies SF4 IN. Tādējādi Jūs esat uzsākuši Blobālo score-o, pēc pēdējā veloleģendas punkta.

Kas attiecas par sodu starpfinišos, tad tas, lai samazinātu sodus dalībniekiem kopumā, no vēsturiskajiem 45min tika samazināts uz 15min, jeb 5 min par katru SI atzīmi uz komandu, kā tas ir rakstīts.

Beigās vēlos piebilsts, ka mūsu vēlme ir pēc iespējas samazināt sodus dalībniekiem, kā arī vēlamies lai dalībnieki veiktu distanci bez tiem. Diemžēl tā ir piedzīvojumu sacensību specifika, ka nav cita kontroles mehānisma, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi.  

Būsim pateicīgi, ja šādus jautājumus Jūs risinātu sūtot savus iebildumus uz e-pastu, jo mūsu pārliecība ir tāda, ka mūsu lēmums ir bijis Jums maksimāli pozitīvs – salīdzinot ar to, kāds būtu ja SF atzīme tiktu ieskaitīta.

Šajā sakarā arī vēlamies laipni palūgt, kā mēs varētu samainīt balvas – respektīvi Jūsu dāvanu kartes nodot MADMEN komandai un nodot Jums no viņiem?

Ja rodas vēl kādi jautājumi, droši jautājiet!

Jānis  

Uz šo e-pastu, protams, atbildēju (centos būt draudzīgs):

Sveiki!

Pirmkārt, turpmāk zināsim, ka forums jāizmanto tikai globālām atsaucēm par sacensībām, bet par konkrētiem gadījumiem vērsīsimies uz šo e-pastu. Vēlos arī piebilst, ka vakardienas sacensības mums šķita interesantas (lielā mērā tieši zaļo punktu dēļ).

Otrkārt, ja jūs pieņemsiet galīgo lēmumu atstāt mums 15 soda minūtes, tad varam kādā dienā ienest dāvanu kartes jūsu ofisā (ja nemaldos, tas ir kaut kur VEFā?) vai sarunāt kādu citu tikšanos. Tomēr vispirms vēlētos izklāstīt mūsu viedokli par notikušo.

Sacensību aprakstā par globālo Score-O rakstīts:
"KP šajā uzdevumā var apmeklēt jebkurā laikā un veidā (atbilstoši nolikumam) līdz pat distances beigām."
Nekur nebija rakstīts, ka šos punktus jāapmeklē tikai pēc SF4 apmeklējuma, tieši pretēji - bija norādīts, ka tos drīkst apmeklēt "jebkurā laikā". Līdz ar to uzskatām, ka zaļos punktus drīkstēja apmeklēt arī pirms SF4 un mūsu 15 min sods ir nepelnīts.
Vēlētos arī pieminēt, ka pēc finiša, apspriežot savu stratēģiju ar citām komandām, neviena komanda neteica, ka mūsu stratēģija nebūtu "pēc noteikumiem", līdz ar to pieņemu, ka arī citām komandām šis izpildījums šķita korekts un globālā Score-O nesākšana pirms SF4 bija viņu stratēģija, nevis leģendas izpratne.
Vislielāko sarūgtinājumu rada fakts, ka šis 15 minūšu sods parādījās jau pēc apbalvošanas, ilgi pēc finiša. Ja to būtu uzzinājuši uzreiz pēc finiša, tad arī uzreiz būtu rakstījuši savus iebildumus. Uzskatu, ka sodus pēc apbalvošanas var vai nu anulēt (ja komanda iesniedz iebildumu un viņiem ir taisnība) vai arī piešķirt tikai par tādām lietām, kas nav saistītas ar punktu ņemšanu, bet gan saistīta ar faktiem, kas uzzināti vēlāk (piemēram, par nolikuma pārkāpumu).
Visbeidzot, ceru, ka šo mūsu iebildumu skatīsiet no viedokļa, kā leģendā rakstītais teksts bija izprotams, nevis vadoties no tā, kā tas bija iecerēts.

Paldies!

Ar cieņu,
Pēteris

P.S. Ieteikumu sakarā - globālais Score-O uzdevums būtu bijis vēl interesantāks, ja punkti ar lielākām vērtībām būtu grūtāk pieejami, bet punkti ar mazākām vērtībām vieglāk. Šoreiz uzreiz bija skaidrs, ka nav jēgas mainīt vienu punktu ar vērtību 9 pret trīs punktiem ar vērtību 3.

Uz šo saņēmām atbildi:

Sveiks,

Distances  nolikuma 4.2.1. punkts nosaka kā jāveic distance, jeb tā nosaka secību. Attiecīgi Global posms sākās pēc SF4 IN. Lai dalībniekiem būtu ērtāk, norādījām to ar sarkanu rāmi.

Tas ir labi, ka lasiet distances aprakstu uz priekšu, bet šoreiz tas Jūs iegāza, jo tieši distances apraksts un tā secība nosaka to kā jāveic distance. Visdrīzāk mēs būtu ierakstījuši to pašā sākumā, ka distancē ir Global uzdevums, un ka tas jāveic tā. Tieši drošības dēļ aizvedām Jūs uz laivām un tad to sākām.

Varbūt pamanījāt, ka uzdevumu skaidrojumi ir palikuši stipri garāki ar piemēriem. Un mēs redzam, ka tas labi ietekmēja, ka kļūdu un attiecīgi sodu skaists strauji samazinājās. Tagad mēs visus tekstus arī testējām uz citiem cilvēkiem, lai pārliecinātos, ka tekstus maksimāli saprot tā, kā mēs sagaidām.
Gribam arī akcentēt, ka jebkura soda piešķiršana sagādā rūgtumu arī mums, jo sacensību mērķis ir sagādāt prieku un labas emocijas ikkatram, nevis kādu sodīt.

Kas attiecas uz dāvanu kartēm (arī medaļām – atvainojos, ka tās nepieminēju), tad varam sazvanīties un sarunāt samainīties.
Vēlējos arī pajautāt vai varam pagaidīt informāciju par to, vai Madmen piedalās D-Pilī un tad iespējams visu to maiņu izdarīt tieši pirms sezonas garākā posma?

Cerot uz sapratni,
Jānis Vanags

Šoreiz piestrādājām pie e-pasta kārtīgāk, cerot, ka visu faktu izklāsts liks organizatoriem apdomāties un saprast savu kļūdu:

Sveiki!

Vēlreiz atgriežoties pie nolikuma 4.2.1 punkta, kurā rakstīts, ka distance "jāveic distances aprakstā norādītajā secībā un veidā". Kā jau minēju iepriekšējā meilā distances aprakstā bija rakstīts "jebkurā laikā", ko arī uztvērām kā "distances aprakstā norādīto secību un veidu". Ja šajā aprakstā būtu teksts "no šī brīža" vai kas tamlīdzīgs, tad tiešām viss būtu viennozīmīgi saprotams un nebūtu nekādu iebildumu (par soda faktu, ne par tā piešķiršanas kārtību). Savukārt, par šī uzdevuma apraksta atrašanās vietu distances aprakstā - to uztvērām drīzāk kā priekšrocību komandām, kas aprakstu lasa tālāk par tekošo posmu, nevis tikai brutāli skrien. Attiecībā uz sarkano rāmi - nekur aprakstā vai kur citur nav teikts, kā būtu jāuztver sarkans rāmis, šajā gadījumā paļāvāmies uz tekstu, kur viss skaidri un gaiši rakstīts, nevis uz rāmi, ko nezinājām kā interpretēt.

Pieņemot, ka sods tomēr tiek piešķirts, joprojām paliek neskaidra nolikuma 5.1.1. punkta piemērošana: „Laika sods tiek piešķirts šādos gadījumos: 
(...)Ja trūkst SI atzīmes starpfiniša (SF) KP, tad sods komandai 5 min."
Ja mūsu iebildumi par sodu un soda piešķiršanas kārtību netiek pieņemti, tad uzskatām, ka mums nedrīkst piešķirt vairāk par 5 minūšu sodu (jo pēc nolikuma 5 minūšu sodu komanda saņem par iztrūkšanas faktu, nevis par katru trūkstošo atzīmi).

Un kopumā vēlamies norādīt, ka šoreiz lielākais rūgtums nav tik daudz par pašu sodu kā tādu, bet gan tieši par tā piešķiršanas veidu. Nolikuma 5.1.3. punktā teikts: "Protesti iesniedzami rakstveidā 30 minūšu laikā pēc rezultātu paziņošanas, iemaksājot 30 EUR drošības naudu. Protests tiek izskatīts uzreiz, ja nav nepieciešama papildu informācija un izmeklēšana. Par pieņemto lēmumu tiek informētas visas ieinteresētās puses." Tālāk punktā 5.2.5. noteikts, ka "apstiprinātie sacensību rezultāti tiek publicēti sacensību mājas lapā triju dienu laikā pēc sacensībām. Apstrīdēt rezultātus pēc šī laika vairs nav iespējams."

Pēc finiša nododot identus, tika nolasīts mūsu rezultāts. Tā kā līdz apbalvošanai nedz kāda komanda, nedz tiesneši neapstrīdēja nolasīto rezultātu, mums, atbilstoši nolikumam bija tiesības uzskatīt, ka nekas vairs nemainīsies. Nolikumā diemžēl nav precizēts, kurš brīdis ir uzskatāms par "rezultātu paziņošanu", taču loģiski gribētos pieņemt, ka tas ir identu nodošanas/rezultātu lapas izdrukāšanas brīdis, kurš arī ir pirms apbalvošanas. Tāpat pieņēmām, ka apbalvošana uzskatāma par rezultātu apstiprināšanu. Līdz ar to, principā sanāk, ka sacensību dalībniekiem saistošais nolikums tiesnešiem tāds īsti nav. Turklāt, jāatzīmē arī tas, ka "par pieņemto lēmumu" (lai kad tas arī būtu ticis pieņemts) ieinteresētās puses netika informētas tieši.

Lai jau lēmums ir kāds tas ir, taču ļoti žēl, ka tas ir pieņemts šādā dīvainā veidā, situāciju padarot ļoti nepatīkamu un pat mazliet pazemojošu. Mūsuprāt, šāda rīcība grauj uzticību. Acīmredzot, nākamajos posmos jebkurus rezultātus nāksies pieņemt ar lielu piesardzību, jo tie varēs mainīties jebkurā brīdī nākamo dienu laikā pēc sacensībām.


Vēlamies arī ieteikt mainīt iebildumu risināšanas kārtību. Raid.lv sacensībās tiek noteikti 6 dalībnieki, no kuriem 3 (neieinteresētie) vajadzības gadījumā izskata iebildumus. Varbūt līdzīga prakse jāievieš xRace? Jo tikai tā jūs varēsiet garantēt, ka iebildumi tiks izskatīti objektīvi un balstoties uz sacensību aprakstu, nevis to, ko ar šo aprakstu bija domājuši tiesneši (vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tās ir divas dažādas lietas).


Visbeidzot, lai gan šis incidents mums (un laikam arī jums) šķiet nepatīkams, tomēr vēlos atzīmēt, ka esam pateicīgi par xRace ieguldījumu piedzīvojumu sacensību attīstībā Latvijā. Pēdējos pāris gados ne tikai jūs esat auguši, bet, lielā mērā pateicoties jums, arī mēs. Tomēr, attīstot pasākumu, jāatcerās arī attīstīt nolikumu - gan nolikumā, gan distances aprakstā svarīgākais ir tas, kā tas ir uzrakstīts, nevis ko ar to ir domājuši tiesneši. No mūsu puses varam uzreiz ieteikt pamainīt punktu par trūkstošām atzīmēm SF.

Pēteris

Vēl joprojām centos e-pastu nobeigt draudzīgi, lai norādītu savus labos nodomus. Tomēr piespiest sevi beigt e-pastu ar "ar cieņu" gan vairs nespēju.
Drīz vien saņēmu atbildi:

Pēteri,

 

Paldies par komentāriem un atvainojamies vēlreiz par radušos situāciju!

 

j.

Tieši tik vienkārši. Piedrāzt jūsu argumentus un ejiet dirst.

Un pēc šī mēs sapratām, ka nav jēgas turpināt "diskusiju".

Medus muca (xRace Saldus)

Kad sākām savas xRace piedzīvojumu gaitas, mēdzām pārdzīvot, ka mūs nekad sacensību laikā nefotografē - cīnījāmies pa beigām, bet fotografēti tiek uzvarētāji. Nācās trenēties un tikt līdz labākajām komandām, lai arī mūs noķertu bildēs. Tomēr izrādījās, ka arī tad mūs lielākoties neviens nefotografē. Vai nu bija pamainījusies taktika (vajag bildēt masas), vai arī tas tā vienmēr bija bijis.
Bet vismaz mums sāka parādīties pjedestālu bildes:


Viss sākās piektdienā, kad gribējās palikt kāzu svinībās un zvanīt Snadim un teikt, ka negribam sestdienā nekur braukt. Tomēr saņēmāmies un laicīgi devāmies mājās...

Sestdienā ieradāmies Saldū. Pēdējo reizi (varbūt arī vienīgo) te biju bijis, lai atrastu pāris kešus un vietu, kur tirgo Saldalu (Rainiņam ļoti vajadzēja).
Sataisījāmies. Viss kā parasti. Starts un skrienam. Šoreiz nešķiet, ka cīnāmies par vietām - Ieviņa tikko vēl bija traumēta, es arī tāds pustraumēts. Vai mēs šādi spējam kaut ko sasniegt?
Pirmais standarta posms pa pilsētu - sameklē vērtības un uzzini, kur atrodas kontrolpunkti. To arī samērā veikli izdarījām. Es starpfinišā ierados kā pēdējais un uzzināju, ka ir globālais uzdevums, kur jāsavāc kontrolpunkti 170 punktu vērtībā (dažādiem punktiem dažādas vērtības) visu sacensību laikā. Fiksi izplānoju, kurus punktus ņemsim un dodamies veloleģendā. Šoreiz, mēģinot nogriezt kādu stūri, sapinos meistarībā. Tomēr domāju, ka izbraucam mazliet ātrāk nekā to būtu izdarījuši braucot visu veloleģendu. Visi punkti savākti un pieņemam lēmumu sākt ar globālā uzdevuma tālākajiem punktiem. Izrādās, ka esam gandrīz vai vienīgā komanda, kas tā ir rīkojusies (izskatās, ka vēl viena komanda ir braukusi pirms mums). Braukājam gar ezeriņiem un vācam punktus. Apskatām dzērves. Pāri laukam aizlec zaķis. Varētu pabaudīt vairāk, bet nav laika - jāmin. 140 punkti kabatā un dodamies uz laivu posmu. Pretī sāk mīties pirmās komandas, kas tikko beigušas laivu posmu. Nav ne jausmas, kur attiecībā pret viņām esam.
Pa ceļam izdomājam stratēģiju. Pie laivām sanāk mazliet pastresot, jo izskatās, ka nav nevienas brīvas. Tomēr tieši airējas ārā viena komanda, kuras laivu paņemam. Esam izdomājuši, ka līdz pirmajam punktam aizdosimies visi kopīgi, tad 3 nākamos punktus (kuros jāatzīmējas tikai diviem dalībniekiem) ar Snadi savāksim peldus (no vienas saliņas uz otru), kamēr ļausim Ieviņai vienai cīnīties ar laivu un aizairēties uz mūsu tikšanās vietu. Tā arī darām. Izskatās, ka plāns ir bijis pareizs, jo visus punktus savācam gana veikli. Satiekam Ieviņu, savācam tuvējo globālo punktu (149 kabatā), airējamies pēc pēdējiem 3 punktiem un tad krastā.
Kārtējais pārbrauciens ar velo. Paņemam pāris punktus, kā arī vienu globālo (nu jau 152).
Nākamais uzdevums ir mežā. Mazliet dalīšanās. Palaižam garām, ka uz dažiem kontrolpunktiem ir sarakstītas vērtības, kas vēlāk noderēs, tad nu jāskrien atpakaļ. Tomēr attālumi ir mazi un neko daudz nezaudējam. Apskraidām pārējos punktus un no meža ārā. Pa ceļam redzu vienu no potenciālajām MIX līderu komandām. Tātad laikam esam kaut kur priekšgalā.
Pārbrauciens uz nākamo posmu. Pa ceļam savācam vienu kontrolpunktu un kārtējo globālo (159, vēl tikai 11 jāsavāc).
Nākamais uzdevums ir ar kājām. Izskatās, ka baigā mežģīšanās. 15 kontrolpunkti, kuros atzīmējoties jāzīmē trīsstūri. Fiksi izplānojam maršrutu un skrienam. Mazliet kalniņi. Redzu, ka Ieviņa besās. Visu laiku mierinām viņu ar domu, ka pēdējos divus tālos kontrolpunktus jāapmeklē tikai 2 dalībniekiem, līdz ar to viņa varēs atpūsties.
Apkārt skraida vēl vismaz 3 MIX komandas. Drīz parādās arī ceturtā. Spriežu, ka tieši ar šīm 4 komandām mēs cīnāmies par pjedestālu.
Viena, šķiet, ir gabaliņu priekšā mums. Divas ir aptuveni tur pat kur mēs (izbrauc no šī posma par aptuveni minūti ātrāk nekā mēs). Par vienu savukārt nav skaidrības - it kā no mums iepaliek, bet uzzinām, ka globālo uzdevumu jau izpildījuši.
Sekojam tām divām, kas izbraukušas mirkli pirms mums. Savācam pēdējos 11 punktus globālajā uzdevumā un dodamies uz nākamo posmu.
Bet vispirms ir speciālais uzdevums. Vienam dalībniekam jāvelkas (un pārējiem viņš jāvelk) skurstenī. Nav ne jausmas, cik tur ir augstu - man jau šķiet, ka apmēram 20 metri, bet varētu būt arī mazāk. Tiesneši iesaka, ka jāvelk augšā dalībnieks ar stiprākajām rokām. Varētu būt, ka tas ir Snadis, varbūt arī es... Bet tā kā man augstums galīgi nav stihija, tad ļauju šo prieciņu izbaudīt. Bet laikam jau vajadzēja vilkt Ieviņu. Kaut kā izmocām šo uzdevumu, bet viegli tas nav.
Izskatās, ka MIX konkurentiem Gandram tā ir bijusi kā pastaiga, savukārt otra komanda, kas ar mums ir līdzīgās pozīcijās, arī pacīnās, tomēr mežā (Saldus parkā) ieiet pāris minūtes pirms mums. Kad mēs jau ejam mežā, parādās arī ceturtie mūsu konkurenti.
Esam izlēmuši, ka Ieviņa viena aizdosies pēc vienpunktīgā kontrolpunkta, kamēr mēs ar Snadi aizskriesim pakaļ 8 un 11 punktu vērtajiem kontrolpunktiem (kopā jāsavāc 20 punktus).
Skrienot no viena punkta uz otru, ieraugām vienus konkurentus. Man jau šķiet, ka viņi mums ir krietni priekšā, tomēr vēlāk izrādās, ka globālajā uzdevumā viņiem trūka vēl ļoti daudz punktu.
Savācam pēdējo kontrolpunktu un skrienam lejā no kalna, lai pēc tam atkal varētu skriet augšā. Gandrīz pie starpfiniša satiekam vienu konkurentus, kas izrādās tikai tagad dodas parkā (viņiem skurstenis ir bijis ļoti liels izaicinājums).
Sēžamies uz velo un laižam. Vēl pēdējie divi punkti gar upīti un finiša spurts.
Finišs.


Čipu nolasīšana. Kļūdas?
NAV!
2. vieta MIXā.
Prieks un laime. Uz pjedestāla gan nākas kāpt divreiz - pirmajā reizē reālajā apbalvošanā, kad organizatori negrib sagaidīt Ieviņu, kas vēl dušojas, bet otrajā reizē jau kopā ar Ieviņu, kad sarunājam ar pārējām MIX komandām uztaisīt pilno pjedestāla foto.

Brauciens mājās un alus. Tērvetnieks. Garšīgi. Un pelnīti.