Finišējot iepriekšējā xRace sezonā pieņēmām lēmumu, ka šogad startēsim sporta klasē, jo sapratām, ka 3.5 - 4 stundas sacensību mums vienkārši ir par maz. Vairs nebija izaicinājuma. Tā nu šogad jau februārī pieteicāmies uz visiem pieciem xRace posmiem sporta klasē.
Diemžēl viss negāja kā vēlējāmies - visi pēc kārtas (vai varbūt vienlaicīgi) satraumējāmies, visiem dažādi atlabšanas periodi, tad nu sanāca, ka šī gada pirmajās sacensībās no pamatsastāva startējām divatā - es un Snadis. Piecinājām internetā atrasto Ildzi (orientējas, skrien, bet maz minas).
Sestdienas rītā pie manis ieradās Snadis un devāmies ceļā. Šajā reizē pamanīju būtisku atšķirību no visiem pagājušā gada posmiem - nebija nekāda uztraukuma. Šoreiz nekas nav jāapliecina - vienkārši jāizbauda distance.
Sakārtojāmies, piereģistrējāmies, satikām Ildzi, pēdējās pārrunas pirms starta un jau jādodas uz starta līniju.
Starts.
Skrienam pēc kartēm, paķeram tās un saprotam, ka jāskraida pa Ādažiem, jāvāc foto-punkti. Papildus tam jāpaņem pāris punkti uz ūdens un vēl pārītis, kas atkarīgi no foto-punktos atrastajām vērtībām. Pieņemam lēmumu savākt foto punktu vērtības, sarēķināt punktu atrašanās vietas, divatā ar Snadi izbraukāt ūdens punktus, kamēr Ildze paskraida pa sauzemes punktiem. Pa vidu tiekamies un uzzinām, ka Ildze atradusi tikai vienu no trīs sauszemes punktiem. Sūdīgi! Nekas turpinām. Paņemam pēdējo ūdens punktu un atkal uz tikšanās punktu, kur uzzinām, ka vismaz vēl viens punkts atrasts. Tātad vēl viens jāatrod.
Apmaināmies ar Ildzi vietām (viņai arī jāatzīmējas divos ūdens punktos), es lecu ārā no laivas un meklēju pēdējo punktu. Vēlreiz visu izpētu. Kur gan varētu būt kļūda? Varbūt tomēr 4 x 12 <> 24? Jā, laikam tomēr 48 un laikam tomēr iepriekšējā vakarā vajadzēja par vienu aliņu mazāk izdzert.
Atrodu punktu! LABI! Skrienu satikt Snadi un Ildzi laivu starpfinišā pa ceļam vēl savācot vēl vienu punktu. Satieku viņus, dodu norādes, kur kuram jādodas (vēl katram jāapmeklē pa vienam punktam) un pats dodos uz velo parku un apdomāju turpmāko stratēģiju.
Visi sarodas un lecam uz velo. Tagad saprotu, ko Ildze domāja ar tekstu, ka velo nav viņas stihija - jūtos kā tādā mierīgā sestdienas izbraucienā. Nu nekas, toties esam izgājuši no pirmā posma kopā ar diez gan stipru (regulāru pjedestālu apmeklētāju) MIX komandu. Tas priecē.
Kamēr priekšējās komandas sapinas meistarībā kartes lasīšanā (attiecīgais pagrieziens gan nebija ļoti viegls), mēs ar savu lēnumu (esot beigās) paspējam neviena nemanīti aizsprukt uz pareizo pusi, kamēr pārējie apjukuši nesaprot, kur tālāk doties. Paņemam nākamo punktu un dodamies uz nākamo kāju posmu.
Iebraucot posmā ieraugu, ka džeku komanda dodas jau prom. Pieņemu, ka tā varētu būt pirmā vieta (kā vēlāk izrādās, tā arī ir). Kamēr mināmies, Snadis jau izdomāja stratēģiju - savācam punktu trijatā, pēc tam dalāmeis un es dabūju mazliet vairāk paskraidīt. Man jau skriet patīk. Tomēr plānā rodas mazas izmaiņas (domāju uz labo pusi), taču vēl joprojām dabūju paskraidīt.
Tā kā Snadis un Ildze ieradās starpfinišā ātrāk, uzzinu, ka nākamais posms jau izplānots - es dodos pēc 3 tālajiem punktiem, kamēr viņi lēnāk dodas uz nākamo punktu un savāc trīs citus. Tajā brīdī man tā nešķiet tik slikta ideja (jo tomēr esmu mazliet ātrāks par Snadi un krietni ātrāks par Ildzi). Tomēr sastopoties ar kalniņiem un smiltīm, kas mani sagaida šo 3 punktu savākšanas ceļā, vairs par šo stratēģiju neesmu tik priecīgs. Posmu pieveicu, tomēr tas no manis prasa krietni daudz spēka.
Kārtējo reizi man priekšā jau ir Snadis un Ildze un posms ir izplānots. Snadis vēl izpilda speciālo uzdevumu (kā vēlāk uzzinu - šaušana ar kaķeni) un varam doties. Smiltis. Tomēr varu ne par ko nedomāt un palēnām atgūstu spēkus. Posma otrajā pusē jau sāku plānot nākamo posmu - velo leģenda (pareizāk - divas, kas ik pa brīdim krustojas). Izplānoju un drīz arī kāju posms ir cauri.
Dodamies ceļā. Kārtējo reizi satiekam pārīti komandu, kas it kā mums ir priekšā (jau devušās velo leģendā). Tomēr veikli savienojot abas velo leģendas pie pirmā kontrolpunkta jau viņus panākam (lai gan uz velo esam lēni). Turpinām jau vairākas komandas kopā.
Dzirdu, kā kāda komanda saka, ka jāseko pirmajiem (no mūsu bariņa), jo viņi neko tajā velo leģendā nesaprot. Izskatās, ka tā arī visi dara. Pēc trešā punkta visi aizšaujas pakaļ pirmajiem, kamēr mēs kārtējo reizi (velo taču) mazliet iepaliekam... un atšķirībā no visiem pārējiem izvēlamies pareizo ceļu.
Tomēr misējas arī mums - izbraucot no velo leģendas sajaucu austrumus ar rietumiem (man to patīk darīt, pie tam - galva šodien nestrādā tik labi kā gribētos) un veicam ~ 2 liekus kilometrus.
Kā vēlāk izrādās šajā brīdī palaidām garām 1. vietu MIXā. Diez vai būtu šo vietu saglabājuši, ņemot vērā savu ātrumu uz velo, tomēr apziņa, ka līdz pusei vai pat mazliet ilgāk bijām pirmie, priecē.
Starpfinišs atkal Ādažos ar speciālo uzdevumu - orientēšanās "labirintā". Snadim tik ļoti iepatīkas, ka viņš paņem par diviem punktiem vairāk nekā nepieciešams.
Viss paveikts - varam doties tālāk. Atkal velo.
Jāsavāc pāris vērtības, tad atkal jābraukā pa ne pārāk izbraucamu mežu (ar smilšainām stigām) un jāvāc kotrolpunkti. Te vēl pāris reizes satiekam 1. vietu MIXā, tomēr uz velo viņi ir ātrāki.
Nākamais ir kāju posms. Komandai sāk zust spēki, tomēr pateicoties gana labai taktikai posmu veicam diez gan labi (5. labākais laiks kopvērtējumā).
Saprotot, ka trūkst spēku, iestiprināmies, un dodamies ceļā. Tomēr šajā brīdī atklājam, ka Snadim ir plīsusi riepa. Kāmēr to mainām, mums garām paiet vēl viena MIX komanda.
Pēc kāda laiciņa esam gatavi doties. Atkal ievēroju, ka galva šodien kaut kā nestrādā. Punkti kaut kā nevedas rokās, jaucu takas. Tomēr visi tiek atrasti un dodamies pa garāko, bet vieglāko ceļu tālāk. Finišs vairs nav tālu - vēl tikai 3 punkti.
Pššššš. Atkal jau riepa. Sākam maiņas procesu un šajā brīdī mums garām paiet 3. MIX komanda.
Šoreiz cītīgi pārbaudu, vai var atrast kādu iemeslu caurajai kamerai. Neko neatrodu un kameru nomainu, cerot, ka tas vairs neatkārtosies (tomēr pēdējā kamera).
Lēnām ripinamies pēc pēdējiem punktiem. Tie tik savākti un finišējam.
Mazliet škrobe par tām divām riepām. Tomēr atklājam, ka esam nopelnījuši 45 minūšu sodu par nepareizā secībā paņemtiem 2 punktiem (galva tiešām nestrādā). Vismaz nav tik lieli sirdsēsti par to, ka neesam uz pjedestāla kameras dēļ.
Vēl ievērojam, ka Snadim priekšējais ritenis atkal ir tukšs. Labi, ka izvilkām līdz finišam. Varētu būt diez gan interesanti pēdējos pāris kilometrus kādam no mums skriet, blakus stumjot velo.
Secinājumi?
Sporta klase ir ņemama.
Sporta klasē ir vairāk vietu kļūdām.
Jāņem līdz vairāk kameru un Snadim jānomaina riepas.
Jāņem par vienu aliņu mazāk.
Nākamajā dienā var noskriet Biķernieku pusmaratonu (3 apļus treniņu režīmā + pēdējo ejot visiem garām).
Diemžēl viss negāja kā vēlējāmies - visi pēc kārtas (vai varbūt vienlaicīgi) satraumējāmies, visiem dažādi atlabšanas periodi, tad nu sanāca, ka šī gada pirmajās sacensībās no pamatsastāva startējām divatā - es un Snadis. Piecinājām internetā atrasto Ildzi (orientējas, skrien, bet maz minas).
Sestdienas rītā pie manis ieradās Snadis un devāmies ceļā. Šajā reizē pamanīju būtisku atšķirību no visiem pagājušā gada posmiem - nebija nekāda uztraukuma. Šoreiz nekas nav jāapliecina - vienkārši jāizbauda distance.
Sakārtojāmies, piereģistrējāmies, satikām Ildzi, pēdējās pārrunas pirms starta un jau jādodas uz starta līniju.
Starts.
Skrienam pēc kartēm, paķeram tās un saprotam, ka jāskraida pa Ādažiem, jāvāc foto-punkti. Papildus tam jāpaņem pāris punkti uz ūdens un vēl pārītis, kas atkarīgi no foto-punktos atrastajām vērtībām. Pieņemam lēmumu savākt foto punktu vērtības, sarēķināt punktu atrašanās vietas, divatā ar Snadi izbraukāt ūdens punktus, kamēr Ildze paskraida pa sauzemes punktiem. Pa vidu tiekamies un uzzinām, ka Ildze atradusi tikai vienu no trīs sauszemes punktiem. Sūdīgi! Nekas turpinām. Paņemam pēdējo ūdens punktu un atkal uz tikšanās punktu, kur uzzinām, ka vismaz vēl viens punkts atrasts. Tātad vēl viens jāatrod.
Apmaināmies ar Ildzi vietām (viņai arī jāatzīmējas divos ūdens punktos), es lecu ārā no laivas un meklēju pēdējo punktu. Vēlreiz visu izpētu. Kur gan varētu būt kļūda? Varbūt tomēr 4 x 12 <> 24? Jā, laikam tomēr 48 un laikam tomēr iepriekšējā vakarā vajadzēja par vienu aliņu mazāk izdzert.
Atrodu punktu! LABI! Skrienu satikt Snadi un Ildzi laivu starpfinišā pa ceļam vēl savācot vēl vienu punktu. Satieku viņus, dodu norādes, kur kuram jādodas (vēl katram jāapmeklē pa vienam punktam) un pats dodos uz velo parku un apdomāju turpmāko stratēģiju.
Visi sarodas un lecam uz velo. Tagad saprotu, ko Ildze domāja ar tekstu, ka velo nav viņas stihija - jūtos kā tādā mierīgā sestdienas izbraucienā. Nu nekas, toties esam izgājuši no pirmā posma kopā ar diez gan stipru (regulāru pjedestālu apmeklētāju) MIX komandu. Tas priecē.
Kamēr priekšējās komandas sapinas meistarībā kartes lasīšanā (attiecīgais pagrieziens gan nebija ļoti viegls), mēs ar savu lēnumu (esot beigās) paspējam neviena nemanīti aizsprukt uz pareizo pusi, kamēr pārējie apjukuši nesaprot, kur tālāk doties. Paņemam nākamo punktu un dodamies uz nākamo kāju posmu.
Iebraucot posmā ieraugu, ka džeku komanda dodas jau prom. Pieņemu, ka tā varētu būt pirmā vieta (kā vēlāk izrādās, tā arī ir). Kamēr mināmies, Snadis jau izdomāja stratēģiju - savācam punktu trijatā, pēc tam dalāmeis un es dabūju mazliet vairāk paskraidīt. Man jau skriet patīk. Tomēr plānā rodas mazas izmaiņas (domāju uz labo pusi), taču vēl joprojām dabūju paskraidīt.
Tā kā Snadis un Ildze ieradās starpfinišā ātrāk, uzzinu, ka nākamais posms jau izplānots - es dodos pēc 3 tālajiem punktiem, kamēr viņi lēnāk dodas uz nākamo punktu un savāc trīs citus. Tajā brīdī man tā nešķiet tik slikta ideja (jo tomēr esmu mazliet ātrāks par Snadi un krietni ātrāks par Ildzi). Tomēr sastopoties ar kalniņiem un smiltīm, kas mani sagaida šo 3 punktu savākšanas ceļā, vairs par šo stratēģiju neesmu tik priecīgs. Posmu pieveicu, tomēr tas no manis prasa krietni daudz spēka.
Kārtējo reizi man priekšā jau ir Snadis un Ildze un posms ir izplānots. Snadis vēl izpilda speciālo uzdevumu (kā vēlāk uzzinu - šaušana ar kaķeni) un varam doties. Smiltis. Tomēr varu ne par ko nedomāt un palēnām atgūstu spēkus. Posma otrajā pusē jau sāku plānot nākamo posmu - velo leģenda (pareizāk - divas, kas ik pa brīdim krustojas). Izplānoju un drīz arī kāju posms ir cauri.
Dodamies ceļā. Kārtējo reizi satiekam pārīti komandu, kas it kā mums ir priekšā (jau devušās velo leģendā). Tomēr veikli savienojot abas velo leģendas pie pirmā kontrolpunkta jau viņus panākam (lai gan uz velo esam lēni). Turpinām jau vairākas komandas kopā.
Dzirdu, kā kāda komanda saka, ka jāseko pirmajiem (no mūsu bariņa), jo viņi neko tajā velo leģendā nesaprot. Izskatās, ka tā arī visi dara. Pēc trešā punkta visi aizšaujas pakaļ pirmajiem, kamēr mēs kārtējo reizi (velo taču) mazliet iepaliekam... un atšķirībā no visiem pārējiem izvēlamies pareizo ceļu.
Tomēr misējas arī mums - izbraucot no velo leģendas sajaucu austrumus ar rietumiem (man to patīk darīt, pie tam - galva šodien nestrādā tik labi kā gribētos) un veicam ~ 2 liekus kilometrus.
Kā vēlāk izrādās šajā brīdī palaidām garām 1. vietu MIXā. Diez vai būtu šo vietu saglabājuši, ņemot vērā savu ātrumu uz velo, tomēr apziņa, ka līdz pusei vai pat mazliet ilgāk bijām pirmie, priecē.
Starpfinišs atkal Ādažos ar speciālo uzdevumu - orientēšanās "labirintā". Snadim tik ļoti iepatīkas, ka viņš paņem par diviem punktiem vairāk nekā nepieciešams.
Viss paveikts - varam doties tālāk. Atkal velo.
Jāsavāc pāris vērtības, tad atkal jābraukā pa ne pārāk izbraucamu mežu (ar smilšainām stigām) un jāvāc kotrolpunkti. Te vēl pāris reizes satiekam 1. vietu MIXā, tomēr uz velo viņi ir ātrāki.
Nākamais ir kāju posms. Komandai sāk zust spēki, tomēr pateicoties gana labai taktikai posmu veicam diez gan labi (5. labākais laiks kopvērtējumā).
Saprotot, ka trūkst spēku, iestiprināmies, un dodamies ceļā. Tomēr šajā brīdī atklājam, ka Snadim ir plīsusi riepa. Kāmēr to mainām, mums garām paiet vēl viena MIX komanda.
Pēc kāda laiciņa esam gatavi doties. Atkal ievēroju, ka galva šodien kaut kā nestrādā. Punkti kaut kā nevedas rokās, jaucu takas. Tomēr visi tiek atrasti un dodamies pa garāko, bet vieglāko ceļu tālāk. Finišs vairs nav tālu - vēl tikai 3 punkti.
Pššššš. Atkal jau riepa. Sākam maiņas procesu un šajā brīdī mums garām paiet 3. MIX komanda.
Šoreiz cītīgi pārbaudu, vai var atrast kādu iemeslu caurajai kamerai. Neko neatrodu un kameru nomainu, cerot, ka tas vairs neatkārtosies (tomēr pēdējā kamera).
Lēnām ripinamies pēc pēdējiem punktiem. Tie tik savākti un finišējam.
Mazliet škrobe par tām divām riepām. Tomēr atklājam, ka esam nopelnījuši 45 minūšu sodu par nepareizā secībā paņemtiem 2 punktiem (galva tiešām nestrādā). Vismaz nav tik lieli sirdsēsti par to, ka neesam uz pjedestāla kameras dēļ.
Vēl ievērojam, ka Snadim priekšējais ritenis atkal ir tukšs. Labi, ka izvilkām līdz finišam. Varētu būt diez gan interesanti pēdējos pāris kilometrus kādam no mums skriet, blakus stumjot velo.
Secinājumi?
Sporta klase ir ņemama.
Sporta klasē ir vairāk vietu kļūdām.
Jāņem līdz vairāk kameru un Snadim jānomaina riepas.
Jāņem par vienu aliņu mazāk.
Nākamajā dienā var noskriet Biķernieku pusmaratonu (3 apļus treniņu režīmā + pēdējo ejot visiem garām).
No comments:
Post a Comment