Sestdienā ap vieniem devāmies ceļā. Starts 15:00 - kā nekā nakts posms tomēr. Tieši tā! Šoreiz bijām izvēlējušies startēt Līdzsvara Sporta klasē, kas nozīmē, ka posms jāsāk jau dienas vidū.
Savā ziņā pasākums mums bija kaut kas jauns, jo, lai gan piedzīvojumu sacensības ir bijušas visādas, Līdzsvaram jau Tautas klase mēdz būt brutāla, līdz ar to no Sporta klases gan jau sagaidāms kaut kas īpašs.
Neziņā stāvam startā, bet par vienu man ir liels prieks - beidzot nav pirmsstarta satraukuma par to, ka jācīnās par vietām. Mērķis - izbaudīt pasākumu.
Starta uzdevums mums liek apskraidīt Carnikavas centru. Tajā sadalāmies un visus punktus (šajā gadījumā - informāciju punktos) savācam. Pēc tam dodamies mazliet tālāk līdzīgā uzdevumā, bet jau ar riteņiem. Te mazliet nokļūdījušies organizatori, kas mūs mazliet aizkavē, bet tomēr visas vērtības salasām (vienu gan ar 1188 un dzelzsceļa informatīvā dienesta palīdzību, jo stacijā lapiņa ar biļešu cenām ir pārplēsta uz pusēm). Apsēžamies netālu ēnā un sākām rēķināt. Uzdevums diez gan parasts - izmantojot atrastās vērtības, jāaprēķina vērtības punktiem nākamajā posmā, savukārt pēc tam katram komandas dalībniekam jāsavāc notiekts punktu skaits. Pēc nelieliem aprēķiniem nonākam pie pareizās stratēģijas un dodamies ceļā uz nākamo starpfinišu, kur arī aizsāksies mūs skrējiens pa mežu.
Noliekam velo un dodamies mežā pēc punktiem. Lai gan teorētiski var dalīties, šo iespēju neizmantojam, jo kartē pie punktiem nav doti to numuri, līdz ar to punkta vērtību uzzinām tikai nonākot līdz tam. Te vēl arī vērts pieminēt, ka daļā kartes atstāti tikai reljefs un ūdeņi, bet viss pārējais (piemēram, ceļi un stigas) ir izdzēsti. Tomēr uzdevums mums problēmas nesagādā, tāpēc lēnā garā (ik pa brīdim uzskrienot) vācam punktus. Pa vidu apjēdzam, ka es visas vērtības sev esmu savācis, tad nu dodos atpakaļ uz starpfinišu, lai domātu par nākamajiem uzdevumiem, kamēr pārējie dodas pēc saviem pēdējiem punktiem.
Starpfinišā uzzinu, ka nākamajam uzdevumam varu izvēlēties vienu no divām kartēm - mūsdienu karti ar notiekumu, ka punkti jāapmeklē noteiktā secībā, vai arī 100 gadus vecu karti ar lielisko iespēju punktus apmeklēt sevis izvēlētā secībā. Apskatot kartes, saprotu, ka 100-gadīgā galīgi nederēs, jo skaidrības, pa kādiem ceļiem un kā braukt, man galīgi nav. Tad nu paņemu jaunāko (kā izrādās vēlāk arī šī nav 100% precīza) un apsēžos izdomāt, kā brauksim. Kad tas izdarīts, sāku domāt arī nākamos uzdevumus (kas lielākoties izpaužas velo leģendu izpētē).
Pēc kāda laiciņa atgriežas Ieviņa un Snadis. Lecam uz velo un braucam. Lai nonāktu līdz nākamā uzdevuma startam, vispirms jāiziet velo leģenda, kas arī salīdzinoši veikli padodas. Nākamais uzdevums gan vairs nav tik veikls, jo sanāk pāris vietās kļūdīties (pie kā daļēji var vainot arī kartes precizitāti). Tomēr palēnām visus punktus aplasam. Pa vidu, protams, sanāk arī tāds punkts, kura paņemšanai jāstumj velo pa pārpurvojušos stigu (tas tomēr ir Līdzsvars). Pie nākamā punkta savukārt jārāpjas paaugstu kokā, ko atsakās darīt Ieviņa, līdz ar to mūsu pirmais izlaistais punkts (Līdzsvarā gan viens tāds drīkst būt). Kad posmu pabeidzam, ir jau krietni sācis krēslot. Tagad tikai velo leģenda atpakaļ gaitā un nākamā jau pareizā secībā. Pa vidu pāris vietās kaut kas jāpaskaita, bet galvenais izaicinājums ir atrast punktu, kas atrodas "50 grādu azimutā augstākās virsotnes nogāzē". Protams, tas nebūtu Līdzsvars, ja augstākā virsotne nebūtu pus kilometra attālumā (kas naktī nav redzams, līdz ar to pārmeklējam tuvākās virsotnes), kā arī beigās izrādās, ka nogāze ir uzkalna augšā. Kārtējā zaudētā pusstunda.
Dodamies tālāk un drīz vien nonākam pie laivām. Jāpārbrauc Gauja un jādodas tuvējā ezerā. Šoreiz punktu tā pavairāk. Sākumā viss iet gludi, līdz brīdim, kad jāsāk ķemmēt kādas salas tuvējie meldri. Atkal kāda pusstunda... varbūt pat stunda. Tas nomāc. Kādā brīdī esam vismaz piecas komandas, kas meklē šo punktu, līdz viena arī atrod (līdz ar to arī pārējās). Ir kļuvis auksti, bet paliek vēl kādi 5 punkti. Četrus no tiem veiksmīgi savācam, bet viens tomēr nedodas rokā. Domāju, ka pie vainas ir dažādu apstākļu kombinācija - šis punkts bija mazliet neprecīzi pārzīmēts no paraugkartes, atkal meldri, aukstums (līdz ar to nevēlēšanās atkal ieslīgt meklēšanā uz stundu).
Atgriežamies starpfinišā pārsaluši. Kā vēlāk, pētot maršrutu, izrādās, laivu posmā esam pavadījuši ap 4 stundām. Par laimi te ir ugunskurs, pie kura sildāmies kādas 20 minūtes (lielākoties tāpēc, ka negribas doties tālāk - te ir tik patīkami!):
Tomēr saņemamies un dodamies tālāk... Ar mazām problēmām tomēr sasniedzam nākamo starpfinišu. Minoties esam arī sasildījušies. Te sākas viens no sacensību interesantākajiem posmiem - balta karte (tikai ar augstumlīknēm un ūdeņiem), pāris vietās jāpārpeld Garezeri (laikam tā tos sauca), bet pats jautrākais - jāpārpeld arī Gauja. Par laimi kļūst gaišs, gaiss iesilst un patiesībā ūdens ir ļoti patīkams. Gandrīz visus punktus paņemam bez starpgadījumiem, izņemot ķirsi, kur kāds labvēlis (bez organizatoru ziņas) pārlicis punktu gandrīz pašā galotnē. Mēs ar Snadi ar mokām punktu paņemam, bet Ieviņa nemaz necenšas - izskatās mazliet pārāk bīstami.
Atgriežamies starpfinišā un sēžamies uz velo. Atlikušas mazliet vairāk par 3 stundām līdz kontrollaikam. Nākamais posms ir viena gara veloleģenda. Viss izdodas diez gan labi. Šķiet, ka man veloleģendās veicas labāk par citām komandām. Tomēr ir arī aizķeršanās (kur iegūto pārsvaru atkal zaudējam) - piemēram, viens punks dabā fiziski nepastāv (atkal kādas 20 minūtes). Kādā brīdī saprotam, ka jādodas uz finišu. Esmu iekarsis un saku (kaut ko tamplīdzīgu): "Piedrāzt kontrollaiku! Savācam visus punktus!" Tomēr komanda mani pierunā, ka jādodas uz finišu. Kādā brīdī saprotu, ka jāsakopo visi atlikušie spēki un jāminas tā it kā no tā būtu atkarīga dzīvība. Beigu rezultāts - esam ieradušies finišā 19 sekundes pirms kontrollaika beigām. Diezgan ideāli.
Priekš pirmās reizes Sporta klasē sniegums diez gan labs. Vēlāk, skatoties rezultātus, saprotu, ka esam finišējuši tikai aptuveni stundu vēlāk par uzvarētājiem. Pie tam neviena komanda nav finišējusi bez sodiem. Kopumā paliekam astotie un kā ceturtie MIX. Tas priecē vēl vairāk un dod pārliecību par saviem spēkiem.
Vēl brokastis, kuras pienes dusmīga apkalpotāja - laikam ar nepareizo kāju no gultas izkāpusi. Mums gan nav šādu problēmu - gulējuši neesam, līdz ar to arī no gultas ārā neesam kāpuši.
Mazliet noskaņojumu pabojā dušā atrastā ērce (diemžēl viņa bija izdomājusi mazgāt tikai savu pakaļu, bet galvu bija iebāzusi manī).
Kopumā Līdzsvars kārtējo reizi bija pārcentušies, bet tas tikai sacensības padarīja par lielāku piedzīvojumu.
Savā ziņā pasākums mums bija kaut kas jauns, jo, lai gan piedzīvojumu sacensības ir bijušas visādas, Līdzsvaram jau Tautas klase mēdz būt brutāla, līdz ar to no Sporta klases gan jau sagaidāms kaut kas īpašs.
Neziņā stāvam startā, bet par vienu man ir liels prieks - beidzot nav pirmsstarta satraukuma par to, ka jācīnās par vietām. Mērķis - izbaudīt pasākumu.
Starta uzdevums mums liek apskraidīt Carnikavas centru. Tajā sadalāmies un visus punktus (šajā gadījumā - informāciju punktos) savācam. Pēc tam dodamies mazliet tālāk līdzīgā uzdevumā, bet jau ar riteņiem. Te mazliet nokļūdījušies organizatori, kas mūs mazliet aizkavē, bet tomēr visas vērtības salasām (vienu gan ar 1188 un dzelzsceļa informatīvā dienesta palīdzību, jo stacijā lapiņa ar biļešu cenām ir pārplēsta uz pusēm). Apsēžamies netālu ēnā un sākām rēķināt. Uzdevums diez gan parasts - izmantojot atrastās vērtības, jāaprēķina vērtības punktiem nākamajā posmā, savukārt pēc tam katram komandas dalībniekam jāsavāc notiekts punktu skaits. Pēc nelieliem aprēķiniem nonākam pie pareizās stratēģijas un dodamies ceļā uz nākamo starpfinišu, kur arī aizsāksies mūs skrējiens pa mežu.
Noliekam velo un dodamies mežā pēc punktiem. Lai gan teorētiski var dalīties, šo iespēju neizmantojam, jo kartē pie punktiem nav doti to numuri, līdz ar to punkta vērtību uzzinām tikai nonākot līdz tam. Te vēl arī vērts pieminēt, ka daļā kartes atstāti tikai reljefs un ūdeņi, bet viss pārējais (piemēram, ceļi un stigas) ir izdzēsti. Tomēr uzdevums mums problēmas nesagādā, tāpēc lēnā garā (ik pa brīdim uzskrienot) vācam punktus. Pa vidu apjēdzam, ka es visas vērtības sev esmu savācis, tad nu dodos atpakaļ uz starpfinišu, lai domātu par nākamajiem uzdevumiem, kamēr pārējie dodas pēc saviem pēdējiem punktiem.
Starpfinišā uzzinu, ka nākamajam uzdevumam varu izvēlēties vienu no divām kartēm - mūsdienu karti ar notiekumu, ka punkti jāapmeklē noteiktā secībā, vai arī 100 gadus vecu karti ar lielisko iespēju punktus apmeklēt sevis izvēlētā secībā. Apskatot kartes, saprotu, ka 100-gadīgā galīgi nederēs, jo skaidrības, pa kādiem ceļiem un kā braukt, man galīgi nav. Tad nu paņemu jaunāko (kā izrādās vēlāk arī šī nav 100% precīza) un apsēžos izdomāt, kā brauksim. Kad tas izdarīts, sāku domāt arī nākamos uzdevumus (kas lielākoties izpaužas velo leģendu izpētē).
Pēc kāda laiciņa atgriežas Ieviņa un Snadis. Lecam uz velo un braucam. Lai nonāktu līdz nākamā uzdevuma startam, vispirms jāiziet velo leģenda, kas arī salīdzinoši veikli padodas. Nākamais uzdevums gan vairs nav tik veikls, jo sanāk pāris vietās kļūdīties (pie kā daļēji var vainot arī kartes precizitāti). Tomēr palēnām visus punktus aplasam. Pa vidu, protams, sanāk arī tāds punkts, kura paņemšanai jāstumj velo pa pārpurvojušos stigu (tas tomēr ir Līdzsvars). Pie nākamā punkta savukārt jārāpjas paaugstu kokā, ko atsakās darīt Ieviņa, līdz ar to mūsu pirmais izlaistais punkts (Līdzsvarā gan viens tāds drīkst būt). Kad posmu pabeidzam, ir jau krietni sācis krēslot. Tagad tikai velo leģenda atpakaļ gaitā un nākamā jau pareizā secībā. Pa vidu pāris vietās kaut kas jāpaskaita, bet galvenais izaicinājums ir atrast punktu, kas atrodas "50 grādu azimutā augstākās virsotnes nogāzē". Protams, tas nebūtu Līdzsvars, ja augstākā virsotne nebūtu pus kilometra attālumā (kas naktī nav redzams, līdz ar to pārmeklējam tuvākās virsotnes), kā arī beigās izrādās, ka nogāze ir uzkalna augšā. Kārtējā zaudētā pusstunda.
Dodamies tālāk un drīz vien nonākam pie laivām. Jāpārbrauc Gauja un jādodas tuvējā ezerā. Šoreiz punktu tā pavairāk. Sākumā viss iet gludi, līdz brīdim, kad jāsāk ķemmēt kādas salas tuvējie meldri. Atkal kāda pusstunda... varbūt pat stunda. Tas nomāc. Kādā brīdī esam vismaz piecas komandas, kas meklē šo punktu, līdz viena arī atrod (līdz ar to arī pārējās). Ir kļuvis auksti, bet paliek vēl kādi 5 punkti. Četrus no tiem veiksmīgi savācam, bet viens tomēr nedodas rokā. Domāju, ka pie vainas ir dažādu apstākļu kombinācija - šis punkts bija mazliet neprecīzi pārzīmēts no paraugkartes, atkal meldri, aukstums (līdz ar to nevēlēšanās atkal ieslīgt meklēšanā uz stundu).
Atgriežamies starpfinišā pārsaluši. Kā vēlāk, pētot maršrutu, izrādās, laivu posmā esam pavadījuši ap 4 stundām. Par laimi te ir ugunskurs, pie kura sildāmies kādas 20 minūtes (lielākoties tāpēc, ka negribas doties tālāk - te ir tik patīkami!):
Tomēr saņemamies un dodamies tālāk... Ar mazām problēmām tomēr sasniedzam nākamo starpfinišu. Minoties esam arī sasildījušies. Te sākas viens no sacensību interesantākajiem posmiem - balta karte (tikai ar augstumlīknēm un ūdeņiem), pāris vietās jāpārpeld Garezeri (laikam tā tos sauca), bet pats jautrākais - jāpārpeld arī Gauja. Par laimi kļūst gaišs, gaiss iesilst un patiesībā ūdens ir ļoti patīkams. Gandrīz visus punktus paņemam bez starpgadījumiem, izņemot ķirsi, kur kāds labvēlis (bez organizatoru ziņas) pārlicis punktu gandrīz pašā galotnē. Mēs ar Snadi ar mokām punktu paņemam, bet Ieviņa nemaz necenšas - izskatās mazliet pārāk bīstami.
Atgriežamies starpfinišā un sēžamies uz velo. Atlikušas mazliet vairāk par 3 stundām līdz kontrollaikam. Nākamais posms ir viena gara veloleģenda. Viss izdodas diez gan labi. Šķiet, ka man veloleģendās veicas labāk par citām komandām. Tomēr ir arī aizķeršanās (kur iegūto pārsvaru atkal zaudējam) - piemēram, viens punks dabā fiziski nepastāv (atkal kādas 20 minūtes). Kādā brīdī saprotam, ka jādodas uz finišu. Esmu iekarsis un saku (kaut ko tamplīdzīgu): "Piedrāzt kontrollaiku! Savācam visus punktus!" Tomēr komanda mani pierunā, ka jādodas uz finišu. Kādā brīdī saprotu, ka jāsakopo visi atlikušie spēki un jāminas tā it kā no tā būtu atkarīga dzīvība. Beigu rezultāts - esam ieradušies finišā 19 sekundes pirms kontrollaika beigām. Diezgan ideāli.
Priekš pirmās reizes Sporta klasē sniegums diez gan labs. Vēlāk, skatoties rezultātus, saprotu, ka esam finišējuši tikai aptuveni stundu vēlāk par uzvarētājiem. Pie tam neviena komanda nav finišējusi bez sodiem. Kopumā paliekam astotie un kā ceturtie MIX. Tas priecē vēl vairāk un dod pārliecību par saviem spēkiem.
Vēl brokastis, kuras pienes dusmīga apkalpotāja - laikam ar nepareizo kāju no gultas izkāpusi. Mums gan nav šādu problēmu - gulējuši neesam, līdz ar to arī no gultas ārā neesam kāpuši.
Mazliet noskaņojumu pabojā dušā atrastā ērce (diemžēl viņa bija izdomājusi mazgāt tikai savu pakaļu, bet galvu bija iebāzusi manī).
Kopumā Līdzsvars kārtējo reizi bija pārcentušies, bet tas tikai sacensības padarīja par lielāku piedzīvojumu.
No comments:
Post a Comment