Visticamāk, ka lielākā daļa regulāri neieskatās xRace web vietnē. Līdz ar to daudzi nebūs ievērojuši Rīgas posma rezultātus. Tie, kas tagad tos apskatīs, visticamāk ievēros, ka pirmā vieta Tautas klasē ir komandai π, zem kuras slēpjas Surikatu galvenā (pagaidām arī vienīgā) piedzīvojumu sacensību komanda.
Rezultāts ir zināms, bet kā mēs līdz tam nonācām?
Rīts kā jau rīts. Vienīgi mazliet satraucošāks. Mērķis ir skaidrs - 1. vieta MIX.
Laicīgi ierodamies sacensību centrā Kongresu namā, piereģistrējamies un dodamies nolikt velo otrā Vecrīgas pusē (pie Dzelzsceļa tilta). Pēc tam dodamies atpakaļ uz sacensību centru, kur paredzēts arī starts.
Apņēmīga došanās uz sacensību centru. Prātā tikai viens - uzvara
Kārtējā kapteiņu sapulce, pēc tam jau palēnām stājamies ierindā. Vienam no komandas jāskrien pēc uzdevuma, pārējie gaida. Šoreiz skrienu es. Izraujos vadībā un drīz vien esmu atpakaļ pie komandas. Pa ceļam uzdevums ir izlasīts un viss skaidrs - jāmaina kārtis komandu starpā, lai iegūtu 4 vienādas kārtis. Mazliet laiciņš paiet un rinda uz kartēm jau izveidojusies (kartes izsniedz pret šīm kārtīm). Maza gaidīšana un varam sākt patiesās sacensības.
Snadis kā biržā
Pirmais uzdevums ir apskraidīt Kronvalda parku. Jāvāc vērtības dilstošā secībā tā, lai beigās savāktu 21 (vai tik distances plānotājs nav kaislīgs kāršu spēlmanis?). Tā kā jau esam sākuši doties vienā virzienā (jo nez kāpēc šķita, ka pirmais uzdevums būs Vecrīgā), tad neizvēlamies optimālo ceļu, tomēr izvēlamies labāko, ko no savas pozīcijas varam ņemt.
Ātri izpildām uzdevumu, bet neesam pārāk izrāvušies. Vēl cīnamies ar citām komandām. Nākamais uzdevums cauri Vecrīgai. Jādalās. Ieviņa ņem tuvāko punktu un dodas uz velo parku. Mēs ar Snadi ņemam katrs savu tālāku punktu un pēc tam vēl vienu tālāku. Mans ceļš ved cauri Centrāltirgum, kas ir visai interesanta vieta, kur skriet. Pa labi, pa kreisi, pa labi, pa kreisi... Izskrienu tam cauri un dodos uz tālāko punktu (pretī Zinātņu Akadēmijai), kur mani jau gaida Snadis. Tagad arī mēs varam skriet uz velo parku.
Kāpjam uz velo un dodamies tālāk. Aizbraucam līdz veloleģendas sākumam, kur ir izvēle starp trīs veloleģendām. Izrādās, ka tā, kuru izvēlamies mēs ir kļūdaina, līdz ar to zaudējam dārgo laiku. Tomēr šī (ne mūsu kļūda) liek man pieiet veloleģendai radošāk. Saīsinu, cik varu, un drīz vien esam šo posmu beiguši.
Nākamais pārbrauciens ir uz Zaķusalu. Esam kaut kur priekšā, bet nav skaidrības, kurā vietā.
Ātrumā pieļaujam nākamo kļūdu - tā vietā, lai paņemtu 4 punktus, paņemam sešus. Izskatās, ka divas komandas mums ir priekšā. Jāsaka, ka nav nekāds brīnums, jo iepriekšējais bija informācijas vākšanas uzdevums, bet šīs divas komandas sadarbojas, līdz ar to daudz ātrāk var izpildīt šāda tipa uzdevumus.
Tomēr šīs komandas mani pārāk nesatrauc divu iemeslu dēļ - viņi nav starp top komandām, kas cīnās par kopvērtējuma pirmajām vietām, kā arī šīm komandām parasti ir veiksmīgs sākums, kam seko kritums.
Dodamies uz kāju posmu tur pat Zaķusalā.
Sastrēgums pie starpfiniša atzīmēšanās
Jāizmanto veloleģendā iegūtā informācija, lai saprastu, kādā secībā jāapmeklē punkti. Drīz vien dodamies posmā. Bez aizķeršanās izskraidām posmu, pa vidu vēl paspēju palasīties informāciju par laivu posmu, kas izlikta starpfinišā. Diemžēl neizlasu pietiekami daudz, jo tad zinātu, ka pēc pēdējā punkta savākšanas varam doties uzreiz uz laivu posmu, kas atkal atrodas tur pat Zaķusalā.
Tad nu caur starpfinišu dodamies uz laivu posmu (atkal pazaudētas kādas divas minūtes).
Sēžamies laivā un dodamies uz pirmo punktu
Jau laivā esot, saprotam, ka esam izvirzījušies vadībā. Dodamies pāri Daugavai. Iet samērā lēnām. Kad esam tikuši pāri un iečekojušies, jādodas atkal atpakaļ. Tomēr saprotam, ka turpceļš nevedās tik labi, kā gribētos, tad nu pamainām sēdvietas. Tagad tā vietā, lai sēdētu vienā rindā, Ieviņa sēž priekšā (ik pa brīdim pieairē), bet mēs ar Snadi sēžam blakus un airējam visu laiku. Šķiet, ka šāda stratēģija ir labāka. Apbraukājam pārējos punktus (par laimi pārbrauciens atpakaļ pāri Daugavai ir pēdējais tik garais) un dodamies atpakļ krastā. Kā vēlāk izrādīsies, laivās esam bijuši visātrākie (tas šķiet kaut kas neticams).
Atpakaļ uz velo parku un dodamies tālāk. Saprotam, ka varam dalīties. Es ņemšu divus punktus, bet pārējie brauks uz citiem punktiem, kur jāievāc informācija. Pēc tam atkal tiksimies.
Pirmajā punktā satieku MINI klases komandu, kas izģērbjas peldkostīmā, lai varētu doties pēc punkta (kas kā var noprast atrodas ūdenī). Man tādām lietām nav laika - brienu iekšā un ņemu punktu. Nākamais punkts ir mazliet interesantāks. Izrādās, ka jāuzrāpjas 4 metru augstumā (to gan zināju pēc apraksta), bet vienīgais veids ir izmantot stieņus, kas atrodas mazliet vairāk kā 2 metru augstumā. Tajā brīdī velo esmu atstājis kādus 10 metrus nostāk, līdz ar to par pakāpšanos neaizdomājos. Tomēr izrādās, ka spēju gana veikli arī pievilkties, pieķerties nākamajam stienim, pievilkties atkal... un esmu augšā. Paņemu punktu un dodos tālāk.
Satiekamies sarunātajā vietā. Vēl pēdējais informācijas punkts un varam doties pēc "reālajiem" kontrolpunktiem. Paņemam arī tos un tagad uz speciālajiem uzdevumiem.
Diviem jāpilda virvju uzdevumi, tikmēr trešajam jāpeld pēc punkta. Tā kā Snadis ir labākais peldētājs, tad viņš dodas Daugavā. Mēs tikmēr izpildam virves - parastais variants ar dāžādos veidos starp kokiem novilktām virvēm, kur jānokļūst no viena koka uz otru. Izpildām uzdevumus un varam doties tālāk.
Lecam uz velo un dodamies pēdējā velo leģendā. Braucot ārā, satiekam divas komandas. Tas laikam mums dod papildus stimulu - tempu turam diez gan ātru. Pa ceļam vēl jāsavāc divas vērtības, kas jāizmanto kodam (jānosauc tiesnesim), lai drīksētu atzīmēties nākamjā punktā. Bez problēmām veicam šo uzdevumu. Kārtējo reizi vēlāk uzzinām (atkal ne bez pārsteiguma momenta), ka esam bijuši visātrākie šajā velo posmā. Kopumā šajā posmā svarīgākajos posmos esam bijuši ātrākie vai arī vieni no ātrākajiem.
Pēc šā punkta savākšanas ir laika kontroles uzdevums, kurā jādodas uz nākamo punktu, bet nedrīkst ierasties (atzīmēties) ātrāk par 10 minūtēm (šādus uzdevumus organizatori ieviesuši, lai dalībnieki pārāk nenestos pāri Rīgas tiltiem, pa kuriem pārvietojas neko sliktu nenojaustoši iedzīvotāji). Tad nu nav nekur jāstiedzas. Braucam lēnām, bet tāpat nokļūstam pie punkta kādas 4 minūtes par ātru. Tad nu varam stāvēt, gaidīt un skatīties uz nākamo uzdevumu.
Tornis. Vēl viens tornis. Un apmēram 6 metru augstumā šie torņi ir savienoti.
Tāds ir mūsu uzdevums
Vēl mazliet. Gandrīz jau var aizsniegties.
Ar mokām un trīcošām kājām, bet uzdevumu izpildām. Iečekojamies finiša punktā un tagad pats galvenais - nolasīt čipus, lai pārliecinātos, ka neesam nekur kļūdījušies, neko izlaiduši.
Priecīgi finišā (vēl gan ne 100% pārliecināti par uzvaru)
Šķiet, ka pie rezultātu tiesneses kājas trīc vēl vairāk nekā 6 metru augstumā. Tomēr rezultātus vēl neuzzinu - tiesnese vēlas visam iziet cauri un pārliecināties, ka dators visu sarēķinājis pareizi. Satraukums. Tomēr drīz jau uzzinām priecīgo ziņu.
Tad nu atliek tikai sagaidīt vēl pēdējo formalitāti un svinēt.
Vēl tikai pieminēšanas vērts fakts, ka nākamjā dienā 2 surikati izlēma piedalīties Nike Riga Run 10 km distancē, kur sasniedza savus PB (personal best) rezultātus - 53:22 un 40:06.
Rezultāts ir zināms, bet kā mēs līdz tam nonācām?
Rīts kā jau rīts. Vienīgi mazliet satraucošāks. Mērķis ir skaidrs - 1. vieta MIX.
Laicīgi ierodamies sacensību centrā Kongresu namā, piereģistrējamies un dodamies nolikt velo otrā Vecrīgas pusē (pie Dzelzsceļa tilta). Pēc tam dodamies atpakaļ uz sacensību centru, kur paredzēts arī starts.
Apņēmīga došanās uz sacensību centru. Prātā tikai viens - uzvara
Kārtējā kapteiņu sapulce, pēc tam jau palēnām stājamies ierindā. Vienam no komandas jāskrien pēc uzdevuma, pārējie gaida. Šoreiz skrienu es. Izraujos vadībā un drīz vien esmu atpakaļ pie komandas. Pa ceļam uzdevums ir izlasīts un viss skaidrs - jāmaina kārtis komandu starpā, lai iegūtu 4 vienādas kārtis. Mazliet laiciņš paiet un rinda uz kartēm jau izveidojusies (kartes izsniedz pret šīm kārtīm). Maza gaidīšana un varam sākt patiesās sacensības.
Snadis kā biržā
Pirmais uzdevums ir apskraidīt Kronvalda parku. Jāvāc vērtības dilstošā secībā tā, lai beigās savāktu 21 (vai tik distances plānotājs nav kaislīgs kāršu spēlmanis?). Tā kā jau esam sākuši doties vienā virzienā (jo nez kāpēc šķita, ka pirmais uzdevums būs Vecrīgā), tad neizvēlamies optimālo ceļu, tomēr izvēlamies labāko, ko no savas pozīcijas varam ņemt.
Ātri izpildām uzdevumu, bet neesam pārāk izrāvušies. Vēl cīnamies ar citām komandām. Nākamais uzdevums cauri Vecrīgai. Jādalās. Ieviņa ņem tuvāko punktu un dodas uz velo parku. Mēs ar Snadi ņemam katrs savu tālāku punktu un pēc tam vēl vienu tālāku. Mans ceļš ved cauri Centrāltirgum, kas ir visai interesanta vieta, kur skriet. Pa labi, pa kreisi, pa labi, pa kreisi... Izskrienu tam cauri un dodos uz tālāko punktu (pretī Zinātņu Akadēmijai), kur mani jau gaida Snadis. Tagad arī mēs varam skriet uz velo parku.
Kāpjam uz velo un dodamies tālāk. Aizbraucam līdz veloleģendas sākumam, kur ir izvēle starp trīs veloleģendām. Izrādās, ka tā, kuru izvēlamies mēs ir kļūdaina, līdz ar to zaudējam dārgo laiku. Tomēr šī (ne mūsu kļūda) liek man pieiet veloleģendai radošāk. Saīsinu, cik varu, un drīz vien esam šo posmu beiguši.
Nākamais pārbrauciens ir uz Zaķusalu. Esam kaut kur priekšā, bet nav skaidrības, kurā vietā.
Ātrumā pieļaujam nākamo kļūdu - tā vietā, lai paņemtu 4 punktus, paņemam sešus. Izskatās, ka divas komandas mums ir priekšā. Jāsaka, ka nav nekāds brīnums, jo iepriekšējais bija informācijas vākšanas uzdevums, bet šīs divas komandas sadarbojas, līdz ar to daudz ātrāk var izpildīt šāda tipa uzdevumus.
Tomēr šīs komandas mani pārāk nesatrauc divu iemeslu dēļ - viņi nav starp top komandām, kas cīnās par kopvērtējuma pirmajām vietām, kā arī šīm komandām parasti ir veiksmīgs sākums, kam seko kritums.
Dodamies uz kāju posmu tur pat Zaķusalā.
Sastrēgums pie starpfiniša atzīmēšanās
Jāizmanto veloleģendā iegūtā informācija, lai saprastu, kādā secībā jāapmeklē punkti. Drīz vien dodamies posmā. Bez aizķeršanās izskraidām posmu, pa vidu vēl paspēju palasīties informāciju par laivu posmu, kas izlikta starpfinišā. Diemžēl neizlasu pietiekami daudz, jo tad zinātu, ka pēc pēdējā punkta savākšanas varam doties uzreiz uz laivu posmu, kas atkal atrodas tur pat Zaķusalā.
Tad nu caur starpfinišu dodamies uz laivu posmu (atkal pazaudētas kādas divas minūtes).
Sēžamies laivā un dodamies uz pirmo punktu
Jau laivā esot, saprotam, ka esam izvirzījušies vadībā. Dodamies pāri Daugavai. Iet samērā lēnām. Kad esam tikuši pāri un iečekojušies, jādodas atkal atpakaļ. Tomēr saprotam, ka turpceļš nevedās tik labi, kā gribētos, tad nu pamainām sēdvietas. Tagad tā vietā, lai sēdētu vienā rindā, Ieviņa sēž priekšā (ik pa brīdim pieairē), bet mēs ar Snadi sēžam blakus un airējam visu laiku. Šķiet, ka šāda stratēģija ir labāka. Apbraukājam pārējos punktus (par laimi pārbrauciens atpakaļ pāri Daugavai ir pēdējais tik garais) un dodamies atpakļ krastā. Kā vēlāk izrādīsies, laivās esam bijuši visātrākie (tas šķiet kaut kas neticams).
Atpakaļ uz velo parku un dodamies tālāk. Saprotam, ka varam dalīties. Es ņemšu divus punktus, bet pārējie brauks uz citiem punktiem, kur jāievāc informācija. Pēc tam atkal tiksimies.
Pirmajā punktā satieku MINI klases komandu, kas izģērbjas peldkostīmā, lai varētu doties pēc punkta (kas kā var noprast atrodas ūdenī). Man tādām lietām nav laika - brienu iekšā un ņemu punktu. Nākamais punkts ir mazliet interesantāks. Izrādās, ka jāuzrāpjas 4 metru augstumā (to gan zināju pēc apraksta), bet vienīgais veids ir izmantot stieņus, kas atrodas mazliet vairāk kā 2 metru augstumā. Tajā brīdī velo esmu atstājis kādus 10 metrus nostāk, līdz ar to par pakāpšanos neaizdomājos. Tomēr izrādās, ka spēju gana veikli arī pievilkties, pieķerties nākamajam stienim, pievilkties atkal... un esmu augšā. Paņemu punktu un dodos tālāk.
Satiekamies sarunātajā vietā. Vēl pēdējais informācijas punkts un varam doties pēc "reālajiem" kontrolpunktiem. Paņemam arī tos un tagad uz speciālajiem uzdevumiem.
Diviem jāpilda virvju uzdevumi, tikmēr trešajam jāpeld pēc punkta. Tā kā Snadis ir labākais peldētājs, tad viņš dodas Daugavā. Mēs tikmēr izpildam virves - parastais variants ar dāžādos veidos starp kokiem novilktām virvēm, kur jānokļūst no viena koka uz otru. Izpildām uzdevumus un varam doties tālāk.
Lecam uz velo un dodamies pēdējā velo leģendā. Braucot ārā, satiekam divas komandas. Tas laikam mums dod papildus stimulu - tempu turam diez gan ātru. Pa ceļam vēl jāsavāc divas vērtības, kas jāizmanto kodam (jānosauc tiesnesim), lai drīksētu atzīmēties nākamjā punktā. Bez problēmām veicam šo uzdevumu. Kārtējo reizi vēlāk uzzinām (atkal ne bez pārsteiguma momenta), ka esam bijuši visātrākie šajā velo posmā. Kopumā šajā posmā svarīgākajos posmos esam bijuši ātrākie vai arī vieni no ātrākajiem.
Pēc šā punkta savākšanas ir laika kontroles uzdevums, kurā jādodas uz nākamo punktu, bet nedrīkst ierasties (atzīmēties) ātrāk par 10 minūtēm (šādus uzdevumus organizatori ieviesuši, lai dalībnieki pārāk nenestos pāri Rīgas tiltiem, pa kuriem pārvietojas neko sliktu nenojaustoši iedzīvotāji). Tad nu nav nekur jāstiedzas. Braucam lēnām, bet tāpat nokļūstam pie punkta kādas 4 minūtes par ātru. Tad nu varam stāvēt, gaidīt un skatīties uz nākamo uzdevumu.
Tornis. Vēl viens tornis. Un apmēram 6 metru augstumā šie torņi ir savienoti.
Tāds ir mūsu uzdevums
Vēl mazliet. Gandrīz jau var aizsniegties.
Ar mokām un trīcošām kājām, bet uzdevumu izpildām. Iečekojamies finiša punktā un tagad pats galvenais - nolasīt čipus, lai pārliecinātos, ka neesam nekur kļūdījušies, neko izlaiduši.
Priecīgi finišā (vēl gan ne 100% pārliecināti par uzvaru)
Šķiet, ka pie rezultātu tiesneses kājas trīc vēl vairāk nekā 6 metru augstumā. Tomēr rezultātus vēl neuzzinu - tiesnese vēlas visam iziet cauri un pārliecināties, ka dators visu sarēķinājis pareizi. Satraukums. Tomēr drīz jau uzzinām priecīgo ziņu.
Tad nu atliek tikai sagaidīt vēl pēdējo formalitāti un svinēt.
Vēl tikai pieminēšanas vērts fakts, ka nākamjā dienā 2 surikati izlēma piedalīties Nike Riga Run 10 km distancē, kur sasniedza savus PB (personal best) rezultātus - 53:22 un 40:06.
eu, kas ar tā bildēm?
ReplyDelete