xRace Ventspils posms

Sestdienā (6.07) startējam uz Ventspili – šodien jāstartē xRace Venstpils nakts posmā (Tautas klase). Sakrāmējam riteņus uz jumta un dodamies ceļā. Venstpils šoseja jau ir apnikusi – trešo nedēļu pēc kārtas dodamies šajā virzienā (pirms nedēļas uz orientēšanās pasākumu Kāpa, vēl pirms nedēļas uz Venstpils pusmaratonu). Kārtējo reizi pusceļā man nāk virsū lūziens. Labi, ka neesmu pie stūres…

Ar pāris ceļu remontiem pa vidu (jau n-to reizi pieredzētiem) nonākam galā, atrodam vietu, kur paēst vakariņas. Vakariņās vēlējāmies ēst pastu, bet nākas samierināties ar picām, jo neko labāku neatrodam. Sēžam ārā, līdz ar to apkārt tusējas baloži, bet mūs viņi nesatrauc – runājam par mērķiem. Šis ir trešais posms, pirmajos divos esam paņēmuši 3. vietu MIX klasē un abās reizēs esam bijuši viena soļa attālumā no 2. vietas (bet tie jau ir citi stāsti). Vienojamies, ka šoreiz mērķis ir pavisam vienkāršs – augstākais pjedestāla pakāpiens.

Pie starta nokārtojam visas formalitātes un lēnā garā gatavojamies. Vēl pēdējie tualetes apmeklējumi un drīz vien varam stāvēt startā, kas paredzēts 22:00. Ja jau mērķis ir iegūt 1. vietu, tad esam nostājušies arī pašā priekšā, lai neviens netraucē.

Tiek dots starta signāls (vairs pat neatceros tieši kāds) un mēs skrienam (šeit arī pirmā skriešana). Jau iepriekš ir zināms, ka pirmais skrējiens būs pakaļ kartēm, līdz ar to esam sarunājuši, ka skriešu pa priekšu un jau sākšu pētīt kartes. Tā arī notiek – pie kartēm esmu pirmais gan no savas komandas, gan starp konkurentiem. Sāku piņķerēt vaļā kartes, kas salīmētas ar līmlentu, bet kaut kā nevedās. Pieskrien arī Snadis, vēl pēc brītiņa Ieviņa, un tikai tad dabūju veļā kartes. Sākam pētīt.

Kārtējo reizi pirmais uzdevums pa pilsētu – jāapskraida pāris punkti, lai iegūtu vērtības, kā arī 2 punktos jāiečekojas. Viss skaidrs, nepaiet ne pus minūte, kā jau skrienam. Plāns ir zināms – mazliet dalīšanās un ar Snadi jau esam pie velo. Drīz pievienojas arī Ieviņa.

Sēžamies un laižam. Izskatās, ka esam līderu grupā un turamies aptuveni vienā ātrumā. Vēl pārītis neredzētu seju, bet daļa no viņiem drīz atkrīt (nespējot turēt ātrumu). Kārtējo reizi (vismaz īstermiņa) plāns ir gatavs. Paņemam 2 punktus, pēc tam dalāmies. Pa ceļam vēl ar Snadi padiskutējam par dalīšanos un nonākam pie visiem pieņemama (cerams arī optimāla) varianta. Dalāmies. Es viens paņemšu trīs punktus (pareizāk – savākšu informāciju trīs punktos) ar līkumu, Ieviņa un snadis – pārējos četrus pa taisnāku trajektoriju.

Paņēmis visus punktus, dodos uz starpfinišu. Man par brīnumu, tuvojoties starpfinišam, ieraugu džipu, kas brauc jūras virzienā (tur, kur jānonāk man). Netālu pirms starpfiniša tas apstājas, izlec satraucies puisis un prasa, vai es esmu pirmais. Izrādās, ka viņš ir starpfiniša tiesnesis, kas mazliet kavējas. Pastāstu viņam, kuru ceļu labāk izvēlēties un kopīgi dodamies tālāk. Situāciju mani mazliet uzjautrina.

Starpfinišā mūs jau gaida puisis no vienas no vīriešu līderu komandām. Saprotu, ka pagaidām esam pirmie, bet komandas biedru vēl nav – ne man, ne viņam. Pēc laiciņa ierodas arī viņa komanda. Pārāk nesatraucos, jo mērķis ir būt pirmajiem MIX grupā. Drīz viņi dodas mežā (starp citu – kāju posms, sākas skriešana), kad ierodas arī mana komanda. Izrādās, ka Snadis tomēr paņēmis arī vienu no maniem punktiem, tāpēc arī kavēšanās (mācība nākotnei – labāk ieklausies komandas biedros). Pie sevis nodomāju – nebūtu ņēmis, būtu starpfinišā ieradušies gandrīz vienlaicīgi.

Fiksais plāns un mēs jau skrienam. Pagaidām grūti skrienams mežs, bet tomēr ejam uz visu banku. Skrienam Ieviņas tempā, tomēr šonakt šķiet, ka viņa arī neizlaiž no galvas ārā domu par mērķi, jo šoreiz skrienam mazliet ātrāk nekā parasti. Varbūt arī palīdz nakts, kas tomēr ir atsvaidzinošāka… Esam paņēmuši trīs punktus, kad prasu Snadim, vai pie nākamajiem diviem viņam vajadzēs palīdzību. Nē, nākamie divi ir viegli! Ļoti labi – varu pētīt nākamos posmus. Kārtējo reizi plāns drīz vien ir gatavs – nākamajā velo posmā izvēlēsimies garāko, bet drošāko ceļu (kārtējā mācība no iepriekšējiem posmiem). Vēl pēdējais pārskrējiens, kura laikā vienojos ar pārējiem, ka manis izvēlētā taktika ir pareizā.

Atkal esam starpfinišā, kur jau parādījušās arī citas komandas, kas vēl tikai dosies šajā posmā. Par to gan pārāk ilgi nedomāju, jo kas gan man daļas gar šiem. Vairāk satrauc tas, ka vēl viena džeku komanda tomēr kāju posmā mūs ir apsteigusi (ātrums nav mūsu komandas stihija). Lecam uz velo. Rēķinu, ka mēs varētu būt trešie kopvērtējumā un pirmie MIX.

Braucam un tālumā vēl redzu džeku aizmugurējās gaismiņas. Izskatās, ka viņu taktika šajā posmā ir tāda pati kā mūsējā. Tomēr drīz vien šos vairs neredzu – vai tiešām mēs esam tik ļoti lēnāki? (Vēlāk uzzināšu, ka nē – viņi bija nepareizi nogriezušies, līdz ar to mēs viņus apdzinām) Paņemam pirmo punktu, aizbraucam līdz otrajam, bet pašu punktu nekur neredzam. Labi, pabrauksim mazliet tālāk – varbūt esmu kaut kur kļūdījies. Tomēr pēkšņi Ieviņa iekliedzas, ka punkts tepat vien ir – aizlikts aiz koka tā, ka no vienas puses nav redzams. Jā, komanda darbojas ideāli – visi ir uzdevuma augstumos. Te jāpiebilst par lomu sadalījumu komandā. Es atbildu par taktiku un orientēšanos uz velo, Snadis atbild par orientēšanos mežā kāju posmos, bet Ieviņa ir tā, kurai visu laiku jātur acis vaļā un jāatgādina mums par jebko, ko varētu būt aizmirsuši.

Vēl pēdējais punkts šajā posmā, kas tiek paņemts ar mazu (pāris minūšu) kļūdu un esam pie ezera – sēžamies laivās. Uzdevums it kā vienkāršs – ezerā ir 8 punkti, kas izvietoti uz bojām ar piestiprinātiem mirgojošiem velo lukturīšiem, mums jāsavāc pieci. Braucam iekšā ezerā un pa ceļam jau esam izdomājuši taktiku. Pēc laiciņa saskaramies ar problēmu – vairs nav redzamas divas bojas, uz kurām vēlējāmies braukt (kā saprotam, “mirkšķus” gan kāds var nejauši ieslēgt vai izslēgt, gan tie var sagriezties uz citu pusi un nebūt vairs redzami). Fiksi pārplānošanas darbi un nākas irties pāri visam ezeram uz diviem citiem punktiem. Iramies! Pār naksnīgo ezeru skan trīs cilvēku lamas. Saprotam, ka šī (varētu teikt, ka organizatoru) kļūda mums varētu dārgi maksāt. Rēķinu, ka varētu būt zaudējuši kādas 10 minūtes.

Beidzot esam krastā. Mazliet sašļukuši, bet dodamies tālāk  - uz nākamo posmu. Vairs nav ne jausmas, vai vēl joprojām esam pirmie no MIX. Bet nav laika par to pārlieku ilgi domāt – ir jāatdod sevi visu sacensībām un jāaizmirst kļūdas (vismaz pašlaik, par tām varēs domāt vēlāk).

Esam ieradušies nākamajā posmā. Pašiem jāsazīmē punkti, uz kuriem jādodas (dots centrālais punkts, no kura dažādos leņķos un attālumos novietoti punkti, kurus jāsavāc). Priekšā redzam trīs komandas (visas džeku, kas mazliet priecē). Sāku zīmēt, tomēr pieļauju mazu kļūdu, kas atkal maksā kādu minūti. Ātri visu izlaboju. Pa to laiku mums blakus piesēžas cita MIX komanda. Nav labi! Zinu, ka iepriekšējos posmos viņi tieši kāju posmos par mums ir izrādījušies stiprāki. Divas džeku komandas jau devušās posmā, mēs dodamies reizē ar trešo (atkal sākas skriešana). Kārtējo reizi pieļaujam mazu kļūdu, sekojot viņiem, nevis veicot posmu tikai uz savu galvu (kārtējā zaudētā minūte). Pirmos trīs punktus turamies cieši blakus. Kārtējo reizi pabrīnos par Ieviņu, kas šoreiz ir krietni ātrāka par citām reizēm. Vēl pēdējais punkts (izvēle no diviem punktiem dabā). Izskatās, ka džekiem taktika mazliet atšķiras no mūsējās, līdz ar to mēs škiramies. Vai nu viņi izdomājuši ņemt otru punktu, vai arī iet pa citu ceļu. Kārtējo reizi mani tas neinteresē. Mēs esam rokas stiepiena attālumā no finiša.

Bez problēmām paņemam pēdējo punktu un dodamies pakaļ velo. Pa ceļam redzam, kā viena no komandām, kas devās mežā pirms mums, pabrauc mums garām.

Kārtējo reizi apdomāju par mūsu izredzēm. Šķiet, ka mēs vēl varētu būt pirmie, bet pārliecības nav. It sevišķi tāpēc, ka visspēcīgākā MIX komanda (pirmo divu posmu uzvarētāja) nav redzēta. Bet nav laika domāt, ir jāsēžas uz velo un jābrauc velo leģenda (doti attālumi un virzieni). Atkal izvēles iespējas – braukt garāk, bet vieglāk, vai arī mazliet sarezģīt sev dzīvi, bet toties veikt īsāku gabalu. Izvēlos otro variantu, jo velo leģendās jūtos gana spēcīgs. Bez problēmām paņemam punktu un dodamies uz pēdējo uzdevumu. Traucamies, cik nu mūsu komandai atlicis spēka. Vēl varētu ierakstīties zem 5 stundām.

Ierodamies pie pēdējā uzdevuma. Ou, F$%K! Alpīnisma siena. Uzdevums katram uzrāpties ~ 5 metru augstumā, vai arī viens var nerāpties, bet tad citam jāuzrāpjas vēl mazliet augstāk. Ņemot vērā, ka divām trešdaļām no komandas ir problēmas ar augstumu, neesmu pārāk priecīgs par šo uzdevumu. Pirmais rāpjos es. Kaut kā samocīti, bet līdz punktam tieku. Lielākās problēmas sagādā atlaišanās no sienas – nepatīk man šī sajūta. Tomēr saņemos un to izdaru. Nākamā ir Ieviņa. Mazliet pāri pusei un rodas pirmās problēmas – izskatās, ka nav skaidrības, kur likt kāju. Izskan “Es nevaru”, bet tas vairāk skan kā izmisums, nevis kā padošanās. Cenšamies palīdzēt ar norādēm. Pienāk arī viens no sienas darbiniekiem un mazliet piepalīdz ar padomu. Un Ieviņa ir arī augšā. Nākamais ir Snadis. Kamēr Ieviņa vēl velk nost drošināšanas iekari, Snadis ir jau paspējis uzskriet augšā un nolaisties lejā.

Lecam uz velo un laižam. Atzīmējamies finišā. Mazliet pirms trijiem. Tātad esam palīduši zem 5 stundām. Bet tas nav galvenais. Kuri mēs esam? Cik komandas ir pirms mums? Vai ir finišējusi kāda MIX komanda?

Dodamies nolasīt rezultātus. Rezultātu tiesnese pastāsta, ka esam finišējuši kā otrie kopvērtējumā un kā pirmie MIX. Vai tiešām? Vēl pēdējais satraukums gaidot, kad tiks izdrukāti rezultātu lapa – vai tik nebūs kāda kļūda! NAV!

MĒS ESAM PIRMIE NO MIX!

Uz brīdi aizdomājos par ezeru, kas mums, iespējams, maksāja pirmo vietu kopvērtējumā. Bet nekas. Mērķis ir sasniegts. Lai gan saule vēl nav lēkusi, gaisma ir sasniegta.

Duša, brokastis (vai kā lai šo ēdienreizi nosauc), aliņš (viens miegam) un palūziens uz stundu pie Venstpils Olimpiskā centra guļammaisos – jāgaida, kad finišēs Sporta klase, jo šoreiz apbalvošana visiem kopā.

Guļam pēc finiša:

Apbalvošana:

Tagad pēc 3 posmiem esam pakāpušies uz 1. vietu MIX grupā, tomēr jāņem vērā, ka sezonas griezumā tiek ņemti vērā 4 posmi no pieciem, līdz ar to vēl daudz kas var mainīties – nav laika atslābumam, tomēr mazliet drošāk par citām komandām, kas nedrīkst kļūdīties, varam justies.