Simtnieks - secinājumi

Rakstīju, rakstīju... bet secinājumus neuzrakstīju.
Tad nu secinājumi.

1. Pirms sacensībās jāpadomā par drēbēm pēc sacensībām un starplaikos. Apģērbā, kurā, staigājot apkārt, šķiet silts, sasvīdušam, nekustīgam visticamāk būs auksts. Labāk saģērbties par biezu, lai vajadzības gadījumā kaut ko novilktu, nevis saprast, ka drēbju trūkst. Arī tas, ka šķiet, ka ilgāk par 5 minūtēm nestāvēsi, nenozīmē, ka kādā brīdī negribēsi pasēdēt uz ilgāku laiciņu. Noderētu arī dvielis, lai apslaucītos pēc finiša (varbūt arī skriešanas pauzēs).
2. Jādomā arī par drēbēm sacensību laikā. Apakšējā daļa (bikses, zeķes, kurpes) bija ok, bet problēmas radās ar augšdaļu - šķiet, ka tagadējās drēbes gana labi neizvadīja sviedrus un samirka. Šķiet, ka jāiegādājas labāks krekls, kā arī džemperis, ar kuru skrēju, nebija domāts skriešanai. Šādā pasākumā tas vēl nav tik svarīgi, jo var paņemt līdzi kaudzi ar maināmām drēbēm, bet skrējienā no punkta A uz punktu B varētu rasties problēmas.
3. Jātrenē saites. Pagaidām pamēģināšu jogu, kas varētu stiprināt ne tikai saites, bet arī ķermeņa augšdaļu (sen jau gribēju ko darīt šajā sakarā). Papildus vajadzētu arī vairāk garos skriešanas treniņus. Piedzīvojumu sacensības ir devušas izturību, bet ar to vien nepietiek - kājas nav pieradušas tik ilgi skriet.
4. Skriet pa apli, skriet vienam, skriet 12 stundas - ar to man nav problēmas. Laikam jau tāpēc, ka esmu vairāk intraverts cilvēks, līdz ar to jūtos gana komfortabli savā sabiedrībā.

Tagad tikai jācer, ka pats šo kādreiz izlasīšu, lai nākamreiz būtu gudrāks.